KLKI piedalās konferencē: “Izglītība, kas vieno”

Konference notika 2012. gada 7. septembrī,
   viesnīcas ”Monika”  telpās,  Rīgā.
Atbalstītāji: LR Kultūras ministrija, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, Pasaules brīvo latviešu apvienība.
“Šī konference savā ziņā bija unikāls notikums, jo tajā pirmo reizi tika  runāts par izglītību kā par saliedētas sabiedrības un eiropeiskas   nacionālas valsts pamatu un –  par skolu, kurā jaunā paaudze aug kopā,  mācoties valsts valodā. Konferences plānotais rezultāts ir izvērtēt segregētas un integrētas   izglītības riskus, priekšrocības un izstrādāt rekomendācijas kopīgās   izglītības metodoloģijai,” tā konferences iniciatore, LR Saeimas deputāte, sociolingvistiķe dr.Vineta Poriņa. 
 
KLKI darbības kontekstā šī konference sniedz ieskatu politiskajā aspektā latviskas izglītības filosofijas veidošanai. KLKI ierosinājums šajā konferencē  bija politiķiem beidzot izveidot valstiska  līmeņa darba grupu, kura nav kādas konkrētas partijas uzstādījumu ierobežota, un kuras mērķis būtu izstrādāt Latviskas  valsts (Valstsnācijas) pamatus, sistēmisku stratēģiju, šim nolūkam pieaicinot vairāku zinātņu nozaru speciālistus – profesionāļus savā jomā: filozofus, kulturologus,  sociologus, antropologus, psihologus-psihoterapeitus, pedagogus, tradicionālās kultūras ekspertus, u.c. speciālistus. Mums visiem kopā ir jāsameklē sava identitāte un jānosauc vārdā vērtības, kas ir latviskuma pamatā Latvijā dzīvojošo mūsdienu cilvēku skatījumā, nezaudējot saikni ar mūsu senčiem, tradīcijām.. Tas spēs iedot jēgas virzību gan izglītībai, gan kultūrai, gan ekonomikai un padarīs mērķtiecīgāku ikvienu Latvijas iedzīvotāju savas personības pilnveidē un dzīves mērķa atrašanā, sasniegšanā. Ir nepieciešams sistēmisks redzējums Latvijas valsts kļūšanai par latvisku valsti visā plašajā Pasaulē. Tautas kultūrā apslēptie dabīgie simboli ir atslēgas uz mūsu vienotības durvīm ar pasaules kultūrām. Ja katra tauta vispārcilvēciskos arhetipus  spēs apzināties savas unikālās kultūras tēlu, simbolu sistēmā, tad ne tikai Eiropas kultūra kļūs bagāta, bet visas pasaules kultūra uzplauks daudzveidībā, iekšēji jūtot patiesu vienotību Būtībā. Pāreja no ārišķigo formu bezjēdzīgās salīdzināšanas, nonivelēšanas, bezpersoniskas  vienādošanas uz iekšējā satura – dziļākās Būtības izpratni – ir patiesais pamats empātijai un tolerancei , kas nodrošinās arī mieru un drošību  pasaulē.  Ir pienācis laiks rakursa un fokusa maiņai Postmodernisma piesūcinātajos, egocentrētajos,  bezgalīgi daudzajos, šauri  fokusētajos Pasaules uzskatos!  Mēs varam būt bites, kuras vāc medu katra savā viskrāšņākajā puķē, bet gala rezultātā – lai kāda būtu puķe – medus ir medus – to katra bite nes uz stropu un liek kopējās kārēs. Ar kopējo medu baro mazuļus – jaunās bites.  Viena stropa medus no cita stropa medus tāpat kā tauta no tautas, atšķiras ar savu smaržu, garšu un krāsu Bet vienmēr var atpazīt , ka tas ir medus – saldā, laimes izjūta, kas mūs visus  satur kopā (medus lipīgums).
Filozofija, kurā sevi kā daļiņu no tās atpazīst un identificē  ikviens latvietis – ir īstenais pamats, lai pēc tā vadoties, veidotu Nacionālās attīstības plānu. 
Solvita Lodiņa  9.09.2012.
This entry was posted in Sākumlapa. Bookmark the permalink.