KLKI piedalās Nacionālā attīstības plāna apspriešanā Kultūras ministrijā 20.09.3012

 
 
Iedziļinoties NAP  publiski apspriežamajā variantā, radās pamatotas bažas, ka dažu miljonu budžets pārsvarā tiks izlietots sveštautiešu integrācijai, nevis valstsnācijas tautas kultūras atbalstīšanai, tālāk nodošanai ar izglītības starpniecību.  Ja mūsu tradicionālajai kultūrai kā nozarei nebūs izstrādāts stratēģiskās attīstības plāns vismaz 20 gadu laika posmam ar valsts budžeta un Eiropas savienības finanšu līdzekļu piesaisti konkrētu aktivitāšu veikšanai, tad jau pēc dažiem gadiem, dažām paaudzēm arī vairs nebūs latviskas vides, kur integrēt sveštautiešus. 
Uz NAP publisko apspriedi kultūras jautājumu sadaļai bija ieradušās vairākas Latvijas mazākumtautību biedrības un tikai KLKI viena pati aizstāvēja pamattautas intereses.
Vai tiešām pašiem latviešiem ir pilnīgi vienaldzīga savas kultūras tālākā attīstība? Vai tiešām mēs negribam redzēt, kur tiek novirzīti šai valstij piešķirtie Eiropas miljoni? 
Laiks mosties, atvērt acis un sākt pašiem plānot savu tautas likteni!
S.Lodiņa
 

Vēstule KLKI no Jāņa Svoka, Krāslavas novada Izvaltā : “Vai lamatas?”

Valdība nodevusi Saeimai apstiprināšanai NAP 2020. To piesaka kā triju prioritāšu: „Tautas saimniecības izaugsme”, „Cilvēka drošumspēja”, „Izaugsmi atbalstošas teritorijas” īstenošanas plānu. Tomēr plāna 312. punkta saturs: „Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda un kultūra, bet ārpus Latvijas ir vēl plašs cilvēku loks ar piederības apziņu Latvijai, kas kopā veido globālu tīklu. Valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tāpēc sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā.” pelna saukties par prioritāšu prioritāti un tā pieņemšana būt translētai TV tiešraidē. Pārfrāzējot vienkāršā tautas valodā minētā punktā ieplānots, vai pastāvēt latviešu tautai

      Ne virspusēji, bet strikti vērtējot otrajā teikumā kā valsts mērķis noteikts kopt un gādāt par valodu, nacionālo identitāti un sabiedriskās integrācijas vērtībām. Jāpievērš uzmanība, ka netiek nosauktas, kura no valodām un kura nacionālā identitāte, toties pieņemtajās sabiedrības integrācijas nostādnēs ar plašu latvisko vērtību retoriku tiek pieļauta latvijas tautas, kas nav latviešu tauta, izveidošana. Pirmajā teikumā izteikts apgalvojums, ka Latvija ir latviešu tautas, tās kultūras pastāvēšanas vieta un latviešos rada noskaņojumu, ka latviešu tautas taisnīgās tiesības tiek atzītas.

            Lasot 312. punktu rakstītā secībā ar pirmā teikuma radīto noskaņojumu, ir viegli iedomāties, ka otrajā teikumā runa par latviešu tautu, latviešu kultūru, bet tas ir tikai pieņēmums. Paļaujoties uz šādu pieņēmumu latvietis nokļūst situācijā, kurā neizmantotas iespējas aizsargāt latviešu tautas pastāvēšanu. Var diskutēt, vai šī punkta redakcija ir nekorekts veikums, vai mēģinājums izlikt lamatas. Rast pamatotu atbildi uz šiem „vai” var būt sarežģīti un pat lieki, ja Saeimas deputāti ar atbildības apziņu aizstāvēs latviešu tautas intereses. Pietiekoši otrajā teikumā uzrādīt, kura ir tā kopjamā valoda un kultūra un nobalsot par to. Rezultātā iegūts viennozīmīgi saprotams dokuments, kurš ir pamats latviešu kultūras aizsardzībai un stiprināšanai.

P.S. Šo novērojuma kopiju nosūtu arī LTV1 un Kustībai par latvisku kultūru izglītībā.

 

This entry was posted in Sākumlapa. Bookmark the permalink.