KLKI aktualitātes

Atceramies Jāņu sajūtas!

 

KLKI materiāli par Jāņu svinēšanu:

Leļļu filmas:

1.gatavošanās svētkiem:

2.pirts diena:

3. Jāņu ugunslietu gatavošana:

uguns   -te dainas par uguni.

Māra, govis, piena simbolika

Jāņu dziesmas

Solvitas Lodiņas veidotā dziesmu izlase (ar notīm):

Jāņu dziesmas 2017

Izpilda Vītolu ģimene (ieraksts KLKI filmām)

1.Ai, Jānīti, Dieva dēlsi

2. Jānis pa Jāņiem:

3. Jānīšami treji vārti:

4. Siera dziesma:

 

******

2018. gadā strādājam pie Ivetas Gēbeles metodiskās grāmatas par pasakām un to intrapsihisko skaidrojumu.

*********

Joprojām “Latviešu ābeces” piecgadniekiem ilustrāciju gleznu izstāde ceļo pa Latviju. Ir izveidojies jauns izstādes prezentācijas formāts. Izstādi organizē novada, pagasta bibliotēka, vienojoties ar tuvākajiem PII vai Sākumskolām. KLKI šajās mācību iestādēs organizē radošās dienas. Tajās ar bērniem filozofējam  par pasakām, dziedam tuvākajai gadskārtai raksturīgākās dziesmas, ejam rotaļās, rādām leļļu izrādīti un skatāmies leļļu filmas, krāsojam darba lapas.

*********

Sakarā ar to, ka joprojām nav skaidrības par jauno VISC kompetencēs balstīto pirmsskolas konceptu, KLKI pagaidām nerīko savus seminārus. Tikko kā būs zināma gala versija  jaunajam mācību saturam, tā arī KLKI pārveidos savas programmas, pielāgos mācību līdzekļus un Slepenās pūralādes materiālus.

*********

Instalējiet latviešu ābeces mobilo aplikāciju savā ANDROID telefonā:

https://play.google.com/store/apps/details?id=lv.cubemobile.pasakas

IOS aplikācijas versija:

https://itunes.apple.com/us/app/latviesu-abece/id1154194524?ls=1&mt=8

Pasūtiet   semināru savā iestādē, novadā, ja vēlaties plašāk, dziļāk iepazīties ar KLKI piecgadnieku un sešgadnieku programmām, materiāliem! Rakstiet: [email protected] 

Lai iepazītos ar KLKI programmu  praksē, iesakām apmeklēt:

  1. Siguldas BJC PII “Kastanītis”
  2. Līvānu PII “Rūķīši”
  3. Ikšķiles privāto PII “Ķiparu nams”

Iepazīstieties ar LU Psiholoģijas nodaļas pētnieču as.prof. Anikas Miltuzes un prof. Sandras Sebres 2015./2016.g. pētījumu “KLKI programmas efektivitāte” 13 pirmsskolas grupiņās visā Latvijā (no kurām tikai viena ir privātā iestāde, pārējās-pašvaldības). Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka, strādājot ar KLKI programmām un materiāliem, bērniem ir novērojama būtiska izaugsme.

 ***

23.un 24.augustā viesu namā “Saulgoži” notika KLKI seminārs:

 „Darbs ar KLKI piecgadnieku un sešgadnieku pirmsskolas programmu”   KLK seminārs Saulgožos

Tajā piedalījās skolotāji no 14 pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras nolēma turpmāk draudzēties, apmainoties ar pieredzi. Piedalies arī Tu ar savu iestādi! Seko līdzi gaidāmajiem semināriem!

 http://saulgozi.blogspot.com/   

****

2016.gada 19.maijā   Kultūras telpā “Trīs māsas” notika Latviešu ābeces sešgadniekiem atvēršanas svētki.

Grāmata pieejama KLKI izdevniecībā, pasūtot internetā,

“Jāņa Rozes” un “Valtera un Rapas”grāmatnīcās, kā arī “Latvijas grāmatas” veikalu tīklā, veikalā “MUKI” , “Upe tuviem un tāliem” .

Šeit variet ielūkoties grāmatas saturā:

 
KLKI PIRMSSKOLAS  PROGRAMMA PIECGADNIEKIEM
 
TEMATISKAIS PLĀNS PIECGADNIEKU PROGRAMMAI 
TEMATISKAIS PLĀNS SEŠGADNIEKU PROGRAMMAI
 
KLKI PIRMSSK. PROGRAMMA 5-6g.v. 2015.g.
 
5g SKOLOTĀJU ROKASGRĀMATA 1.pusgads 13.08.2015. 
 
MĀCĪBU PROCESA DIDAKTISKIE PRINCIPI
 
SKOLOTĀJU ROKASGRĀMATĀ MINĒTIE PAPILDUS
MATERIĀLI  PIEEJAMI MĀJAS LAPAS SLEPENAJĀ PŪRALĀDĒ.
Slepenās pūralādes lietošana ir par maksu, jo 
tajā ir daudz materiālu, kas  izdoti papīra, DVD, CD formā  būtu pietiekami dārgi, lai 
Jūs tos visus uzreiz nevarētu iegādāties. Ja vēlaties to visu lietot, sūtiet savus rekvizītus
uz e-pastu [email protected] 
Iestādēm: 50.00 eur gadā (lieto visi iestādes pedagogi)
Individuāli: 35.00 eur gadā (lieto vecāki, individuāli pedagogi, kuru iestādes nestrādā pēc sistēmas)
Iepazīšanās video:
 
 
 
 
 

Ainas Tobes izstādes grafiks

Adobe Photoshop PDF
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Siguldā 25.01 -25.02.2015.
Cēsīs 04.02.- 13.03.2015.
Alūksnē 18.03.-1.04.2015.
Ventspils bibliotēkā 7.04.-24.04.2015.
Kuldīgā 27.04.-16.05.2015.
Nacionālajā Botāniskajā dārzā
Salaspilī 3.06.2015.-28.06.2015
Rīgā, Audēju ielā 9 1.07.2015.-30.08.2015.
Saldus bibliotēkā  1.09.-30.09.2015.
Lielvārdes pilsētas bibliotēkā 5.10.2015.-30.10.2015.
Olaines vēstures un mākslas muzejā 1.11.2015.-30.11.2015.
Ogres centrālajā bibliotēkā 1.12.2015.-31.01.2015.
Ciemupes bibliotēka 1.02.2016.-30.02.2016.
Jumpravas kultūras namā 5.03.2016.-29.03.2016.
Druvienas pamatskolā 1.04.2016.-30.04.2016.
Amatas novada Ieriķu sākumskolā 1.09.2016.-30.10.2016.
Amatas novada Skujenes pamatskolā 1.02.-30.02.2017.
Amatas novada Līvu pamatskolā 1.03.-30.03.2017.
Amatas novada Nītaures pamatskolā 1.04.-30.08.2017.
Gulbenes novada Tirzas pamatskolā 1.09.-30.09.2017.
Gulbenes novada Lizuma bibliotēkā 1.10.2017.-31.12.2017.
Gulbenes bibliotēkā 1.02.2018.- 27.03.2018.
 
Variet pieteikties uz to arī savā
pilsētā, ciematā, iestādē!
 
 
***

 
Piecganieku Latviešu ābeces atklāšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2015.g. 20.janvārī
 
 DAŽAS  BILDES NO IZSTĀDES
 
Izstādes darbi 2.d.
Posted in Sākumlapa | Komentāri ir izslēgtiKLKI aktualitātes

KLKI Domāšanas darbnīca: “Arhetipi”

“Arhetipi latviešu tautas pasakās un to loma bērnu personības attīstībā”

2013.gada 8-10.marts
 
Mērķi un uzdevumi:
1. Padziļināt sapratni par pasaku simboliem.
2. Identificēt arhetipus tradicionālajā kultūrā.
3. Nodefinēt bērnu personības attīstības stadijas pirmskolas un sākumskolas vecumposmos, izstrādāt vadlīnijas 5 līmeņos.
4. Apzināt biežāk sastopamo problemātiku bērnu attīstībā un modelēt tās novēršanas iespējas.
 
Secinājumi:
Pasakās ir ietverti ne tikai cilvēka personības attīstībai būtiski arhetipi, bet arī arhetipiskās rīcības modeļi.
Bērniem jālasa arī tādas pasakas, kurās notiek dažāda veida negācijas un tiek parādīts ceļš, kā tās pārvarēt.
Ja audzinām bērnus humānisma garā, izolējot tos no dzīves negāciju analīzes, tad varam gaidīt izaugam vien rīcībnespējīgas personības, kuras nav spējīgas savā dzīvē pieņemt būtiskus lēmumus. Tie ir cilvēki, kuri ir
viegli pakļaujami un ar kuriem var viegli manipulēt.
Sadaļā: “Latviska izglītība” skat. video lekcijas par šīm tēmām!
 
Posted in Sākumlapa | Komentāri ir izslēgtiKLKI Domāšanas darbnīca: “Arhetipi”

KLKI Domāšanas darbnīca :”Zīmes”

“Etnogrāfisko zīmju lietojums izglītībā”

8. un 9. februārī,  2013.gadā
Mērķi un uzdevumi:
1. Padziļināt izpratni par  zīmju simbolisko nozīmi un pielietojumu.
2. Izstrādāt vadlīnijas Zīmju  zīmēšanas mācību priekšmetam no  pirmskolas līdz vidusskolai.
3. Vienoties par etnogrāfisko zīmju lietojumu  pašattīstības  instrumentu   izveidei.
 
Secinājumi:
 
Zīmju skaidrojumi nav viennozīmīgi. Viena zīme var tikt lietota dažādos nolūkos un tad tā var
iegūt arī dažādus nosaukumus. Vienai zīmei var būt nosaukums, kas izsaka gan vizuālo, gan simbolisko. 
Zīmju mācība pirmsskolā jāsāk, lietojot vizuālos nosaukumus un saistot  zīmes ar Dabas tēliem.  Kad tas
apgūts, var sākt iepazīties ar zīmju simboliskajām nozīmēm un to pielietojumu ikdienā, gadskārtu ieražu svētkos,
mūža godos.
Zīmju apguve pirmsskolā var tikt saistīta ar rakstītmācības apguvi. Bet vidusskolā var jau iepazīties ar sakrālo ģeometriju, kuras pamatā ir visas ģeometriskās formas. Vidusposmā var pakāpeniski iepazīties ar zīmju simboliskajām nozīmēm un to lietojumu.
Arī skolotājiem zīme var kalpot kā pašattīstības instruments.
Darba grupas gatavo konkrētus materiālus.
Video lekcijas no Zīmju darbnīcas skat. sadaļā: “Latviska izglītība”.
 
 
Posted in Sākumlapa | Komentāri ir izslēgtiKLKI Domāšanas darbnīca :”Zīmes”

KLKI piedalās Nacionālā attīstības plāna apspriešanā Kultūras ministrijā 20.09.3012

 
 
Iedziļinoties NAP  publiski apspriežamajā variantā, radās pamatotas bažas, ka dažu miljonu budžets pārsvarā tiks izlietots sveštautiešu integrācijai, nevis valstsnācijas tautas kultūras atbalstīšanai, tālāk nodošanai ar izglītības starpniecību.  Ja mūsu tradicionālajai kultūrai kā nozarei nebūs izstrādāts stratēģiskās attīstības plāns vismaz 20 gadu laika posmam ar valsts budžeta un Eiropas savienības finanšu līdzekļu piesaisti konkrētu aktivitāšu veikšanai, tad jau pēc dažiem gadiem, dažām paaudzēm arī vairs nebūs latviskas vides, kur integrēt sveštautiešus. 
Uz NAP publisko apspriedi kultūras jautājumu sadaļai bija ieradušās vairākas Latvijas mazākumtautību biedrības un tikai KLKI viena pati aizstāvēja pamattautas intereses.
Vai tiešām pašiem latviešiem ir pilnīgi vienaldzīga savas kultūras tālākā attīstība? Vai tiešām mēs negribam redzēt, kur tiek novirzīti šai valstij piešķirtie Eiropas miljoni? 
Laiks mosties, atvērt acis un sākt pašiem plānot savu tautas likteni!
S.Lodiņa
 

Vēstule KLKI no Jāņa Svoka, Krāslavas novada Izvaltā : “Vai lamatas?”

Valdība nodevusi Saeimai apstiprināšanai NAP 2020. To piesaka kā triju prioritāšu: „Tautas saimniecības izaugsme”, „Cilvēka drošumspēja”, „Izaugsmi atbalstošas teritorijas” īstenošanas plānu. Tomēr plāna 312. punkta saturs: „Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda un kultūra, bet ārpus Latvijas ir vēl plašs cilvēku loks ar piederības apziņu Latvijai, kas kopā veido globālu tīklu. Valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tāpēc sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā.” pelna saukties par prioritāšu prioritāti un tā pieņemšana būt translētai TV tiešraidē. Pārfrāzējot vienkāršā tautas valodā minētā punktā ieplānots, vai pastāvēt latviešu tautai

      Ne virspusēji, bet strikti vērtējot otrajā teikumā kā valsts mērķis noteikts kopt un gādāt par valodu, nacionālo identitāti un sabiedriskās integrācijas vērtībām. Jāpievērš uzmanība, ka netiek nosauktas, kura no valodām un kura nacionālā identitāte, toties pieņemtajās sabiedrības integrācijas nostādnēs ar plašu latvisko vērtību retoriku tiek pieļauta latvijas tautas, kas nav latviešu tauta, izveidošana. Pirmajā teikumā izteikts apgalvojums, ka Latvija ir latviešu tautas, tās kultūras pastāvēšanas vieta un latviešos rada noskaņojumu, ka latviešu tautas taisnīgās tiesības tiek atzītas.

            Lasot 312. punktu rakstītā secībā ar pirmā teikuma radīto noskaņojumu, ir viegli iedomāties, ka otrajā teikumā runa par latviešu tautu, latviešu kultūru, bet tas ir tikai pieņēmums. Paļaujoties uz šādu pieņēmumu latvietis nokļūst situācijā, kurā neizmantotas iespējas aizsargāt latviešu tautas pastāvēšanu. Var diskutēt, vai šī punkta redakcija ir nekorekts veikums, vai mēģinājums izlikt lamatas. Rast pamatotu atbildi uz šiem „vai” var būt sarežģīti un pat lieki, ja Saeimas deputāti ar atbildības apziņu aizstāvēs latviešu tautas intereses. Pietiekoši otrajā teikumā uzrādīt, kura ir tā kopjamā valoda un kultūra un nobalsot par to. Rezultātā iegūts viennozīmīgi saprotams dokuments, kurš ir pamats latviešu kultūras aizsardzībai un stiprināšanai.

P.S. Šo novērojuma kopiju nosūtu arī LTV1 un Kustībai par latvisku kultūru izglītībā.

 

Posted in Sākumlapa | Komentāri ir izslēgtiKLKI piedalās Nacionālā attīstības plāna apspriešanā Kultūras ministrijā 20.09.3012

KLKI piedalās Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē par mācību saturu

2.10.2012. LR izglītības ministrs, R.Ķīlis,  IZM un VISC pārstāvji tikās ar mācību literatūras izdevējiem un citiem organizāciju pārstāvjiem, lai diskutētu par gaidāmajām reformām mācību saturā un mācību līdzekļu izdošanas jautājumos.

Sēdi var noskatīties šeit:

 
KLKI šajā sēdē aicināja IZM sadarboties ar KM , izveidojot starpministriju konsultatīvo padomi ar plašu ekspertu loku, kuras kompetencē būtu  izstrādāt Latvijas kultūras kanona saturā liekamās vērtības un iestrādāt tās mācību saturā,  organizējot šim nolūkam apmācību kursus mācību līdzekļu autoriem. 
 
Kā arī tika ierosināts beidzot ieviest mācību līdzekļu vērtēšanas procedūrai Tradicionālās kultūras ekspertu-speciālistu.  Un arī pieaicināt šo ekspertu būt klāt IZM, VISC sarunās ar izdevējiem Izdevēju konsultatīvās padomes ietvaros.
 
Klātesošajiem tika nodota informācija par mācību līdzekļu pētījumu no Tradicionālās kultūras viedokļa 2010.gadā. Un izteikta vēlme sadarboties esošās problemātikas turpmākā neatkārtošanā.
Kā pēdējais lūgums bija iekļaut Tradicionālās kultūras speciālistu sākumskolas standartu pārstrādes darba grupā, jo līdz šim diviem izvirzītajiem speciālistiem dalība šajā grupā tika atteikta.
 
Izglītības ministrs pauda viedokli, ka Kultūras ministrijas pārstāvji uz šādu sēdi bija jāuzaicina Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, lai apspriestu šādus priekšlikumus.  Kā arī pozicionēja Tradicionālās kultūras pārstāvētās organizācijas kā šauru interešu grupu, kuras vajadzības IZM nav obligāti jāapmierina.
 
Dzirdot šādu reakciju uz visiem priekšlikumiem, rodas pamatots jautājums: Kādā valstī mēs dzīvojam un kādi ir šīs valsts pamati? Tātad sanāk, ka Tradicionālā kultūra ir jau kļuvusi par šīs valsts atsevišķlu indivīdu personīgajām interesēm, nevis visas valsts garīgo un radošo pamatu?  
 
Aicinu laicīgi attapties no absurdā miega, atvērt acis un beidzot parūpēties, lai Latvijā tiktu izglītoti un audzināti latviski nevis globalizēti bērni! Jau tikai pēc dažiem gadiem ar šādu attieksmi pret savu Tradicionālo kultūru mēs būsim iznīcinājuši pēdējās latvietības atliekas. Ir pamats uzskatīt, ka latvietība ir nopietni apdraudēta, ja atbildīgajiem ierēdņiem nerūp tās tālāk nodošana jaunajai paaudzei!
 
***************************  
 
Secinājums un piedāvājums tālākai rīcībai:
 
1. Beidzot apvienoties visiem tradicionālās kultūras speciālistiem, NVO vienotā spēkā, rīkojot Forumu par šiem jautājumiem, uz kuru uzaicināt IZM, KM un Saeimas komisiju.
2. Noslēgt memorandus ar IZM, KM, kuros vienoties par nozares stratēģijas izstrādi un par Kultūras kanona pamatprincipu izstrādi.
3. Deliģēt speciālistu darbam IZM, VISC mācību satura jautājumos.
4. Sadarbībā ar VISC organizēt kursus mācību grāmatu autoriem (Gunta Vasiļevska- VISC vadītāja  priekšlikums)
Posted in Sākumlapa | Komentāri ir izslēgtiKLKI piedalās Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē par mācību saturu

KLKI piedalās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē par Latvijas kultūras kanonu

2012.gada 12.septembrī Saeimas Sabiesrības saliedētības komisijā
tika spriests par Latvijas kultūras kanona pārveidi.
 
KLKI un RITAVAS  iesniegtie priekšlikumi : 
 
Ieteikumi kulturas kanonam 
 
Latvijas kultūras kanons  – tas ir starptautiski atzīts dokumenta veids, kurā ir  iespēja  valstiskā līmenī definēt latvisko  identitāti, ļoti konkrēti aprakstot vērtības, rīcības, tēlus, simbolus, parādības,  kuras ir mums raksturīgas un  mūs padara par latviešiem- pasaulē atpazīstamu valstsnāciju..  Jo vairāk cilvēku piedalīsies tā veidošānā,  jo lielāka iespēja, ka tas nebūs tikai formāls  dokuments, kuram nav nekāda praktiskā pielietojuma ne izglītībā, ne kultūrā, ne politikā.   Tad tas taps par  mūsu tautas svētnīcu – garīgo identitātes kodolu, kurā katrs mēs varam atpazīt daļu no sevis,  smelties spēku un iedvesmu savām radošajām aktivitātēm, tālāk attīstot kultūru.
 
Solvita Lodiņa 12.09.2012.
 
Saeimas Izglītības un kultūras komisijas sēde, kurā  LR izglītības ministrs R.Ķīlis prezentē iecerētās reformas izglītībā:
audio (fragments, zema kvalitāte, ieraksts no blakus telpas):
R.Ķīļa reformas.Mācību saturs
Posted in Sākumlapa | Komentāri ir izslēgtiKLKI piedalās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē par Latvijas kultūras kanonu

KLKI piedalās konferencē: “Izglītība, kas vieno”

Konference notika 2012. gada 7. septembrī,
   viesnīcas ”Monika”  telpās,  Rīgā.
Atbalstītāji: LR Kultūras ministrija, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, Pasaules brīvo latviešu apvienība.
“Šī konference savā ziņā bija unikāls notikums, jo tajā pirmo reizi tika  runāts par izglītību kā par saliedētas sabiedrības un eiropeiskas   nacionālas valsts pamatu un –  par skolu, kurā jaunā paaudze aug kopā,  mācoties valsts valodā. Konferences plānotais rezultāts ir izvērtēt segregētas un integrētas   izglītības riskus, priekšrocības un izstrādāt rekomendācijas kopīgās   izglītības metodoloģijai,” tā konferences iniciatore, LR Saeimas deputāte, sociolingvistiķe dr.Vineta Poriņa. 
 
KLKI darbības kontekstā šī konference sniedz ieskatu politiskajā aspektā latviskas izglītības filosofijas veidošanai. KLKI ierosinājums šajā konferencē  bija politiķiem beidzot izveidot valstiska  līmeņa darba grupu, kura nav kādas konkrētas partijas uzstādījumu ierobežota, un kuras mērķis būtu izstrādāt Latviskas  valsts (Valstsnācijas) pamatus, sistēmisku stratēģiju, šim nolūkam pieaicinot vairāku zinātņu nozaru speciālistus – profesionāļus savā jomā: filozofus, kulturologus,  sociologus, antropologus, psihologus-psihoterapeitus, pedagogus, tradicionālās kultūras ekspertus, u.c. speciālistus. Mums visiem kopā ir jāsameklē sava identitāte un jānosauc vārdā vērtības, kas ir latviskuma pamatā Latvijā dzīvojošo mūsdienu cilvēku skatījumā, nezaudējot saikni ar mūsu senčiem, tradīcijām.. Tas spēs iedot jēgas virzību gan izglītībai, gan kultūrai, gan ekonomikai un padarīs mērķtiecīgāku ikvienu Latvijas iedzīvotāju savas personības pilnveidē un dzīves mērķa atrašanā, sasniegšanā. Ir nepieciešams sistēmisks redzējums Latvijas valsts kļūšanai par latvisku valsti visā plašajā Pasaulē. Tautas kultūrā apslēptie dabīgie simboli ir atslēgas uz mūsu vienotības durvīm ar pasaules kultūrām. Ja katra tauta vispārcilvēciskos arhetipus  spēs apzināties savas unikālās kultūras tēlu, simbolu sistēmā, tad ne tikai Eiropas kultūra kļūs bagāta, bet visas pasaules kultūra uzplauks daudzveidībā, iekšēji jūtot patiesu vienotību Būtībā. Pāreja no ārišķigo formu bezjēdzīgās salīdzināšanas, nonivelēšanas, bezpersoniskas  vienādošanas uz iekšējā satura – dziļākās Būtības izpratni – ir patiesais pamats empātijai un tolerancei , kas nodrošinās arī mieru un drošību  pasaulē.  Ir pienācis laiks rakursa un fokusa maiņai Postmodernisma piesūcinātajos, egocentrētajos,  bezgalīgi daudzajos, šauri  fokusētajos Pasaules uzskatos!  Mēs varam būt bites, kuras vāc medu katra savā viskrāšņākajā puķē, bet gala rezultātā – lai kāda būtu puķe – medus ir medus – to katra bite nes uz stropu un liek kopējās kārēs. Ar kopējo medu baro mazuļus – jaunās bites.  Viena stropa medus no cita stropa medus tāpat kā tauta no tautas, atšķiras ar savu smaržu, garšu un krāsu Bet vienmēr var atpazīt , ka tas ir medus – saldā, laimes izjūta, kas mūs visus  satur kopā (medus lipīgums).
Filozofija, kurā sevi kā daļiņu no tās atpazīst un identificē  ikviens latvietis – ir īstenais pamats, lai pēc tā vadoties, veidotu Nacionālās attīstības plānu. 
Solvita Lodiņa  9.09.2012.
Posted in Sākumlapa | Komentāri ir izslēgtiKLKI piedalās konferencē: “Izglītība, kas vieno”

Domāšanas darbnīca “Dzirnakmeņos”

25. un 26.augustā notika KLKI kārtējā Domāšanas darbnīca
Murjāņos, fonda “Viegi” mājā “Dzirnakmeņi”. 
Paldies fondam “Viegi” par atbalstu un sadarbību!
Domāšanas darbnīcas tēma:
Vērtības, tēli, simboli, arhetipi un cilvēka (latvieša) psihe.
 Visu šo jēdzienu kopsaistīta sistematizēšana,
izmantojot latvisko zīmju struktūras.
Mērķis: Sistematizēt latviskās vērtības, tēlus, simbolus, arhetipus.
Uzdevumi:
  1. definēt jēdzienus: tēls, simbols, arhetips, vērtības; fraktālis, holons, hologramma
  2. atrast visu šo jēdzienu savstarpējās sakarības un sakarības ar cilvēka-latvieša psihi
  3. izvēlēties sistematizācijas veidus un formas, par pamatu ņemtot latvisko zīmju struktūras
  4. veidot vērtību sistēmu; tēlu, simbolu, arhetipu sistēmas
  5. diskutēt, ieskicēt šo sistēmu pielietojumu izglītībā, konkrētos mācību priekšmetos, metodikās, paņēmienos
  6. visā darbā balstīties uz folkloras, etnogrāfijas materiāliem( zīmes, dainas, pasakas, sakāmvārdi, u.c.)
     
    Tēzes, prezentācijas, lektoru video ierakstus  skat. sadaļā:” Latviska izglītība”
Posted in Sākumlapa | Komentāri ir izslēgtiDomāšanas darbnīca “Dzirnakmeņos”

Domāšanas darbnīca “Kalniņos”

27. un 28. jūlijā viesu namā “Kalniņi”, Drabešu pagastā, Amatas novadā KLKI biedri un uzaicinātie viesi  tikās domāšanas darbnīcā:
“Latviskā pasaules uzskata strukturizēts modelis; tēlu, arhetipu sistēma – latviskas izglītības pamats”.
Mērķis: Vienoties par latviska pasaules uzskata modeli kā                                                     izglītības   filsofisko pamatu
Uzdevumi:
1. Vienoties par terminoloģiju.
2. Izpētīt latvisko pasaules uzskatu (kolektīvais, individuālais aspekts), apspriest simbolu, tēlu, arhetipu  sistēmu (latviešu un cittautu aspekts).
3. Modulēt filozofijas iedzīvināšanas iespējas  izglītībā.
 
 
Lekciju tēzes un video ierakstus skat. mājas lapas sadaļā: “Latviska izglītība” .
 
 
Posted in Sākumlapa | Komentāri ir izslēgtiDomāšanas darbnīca “Kalniņos”