Biedrība “Kustība par latvisku kultūru izglītībā” IZM Līdzdarbības līguma nr. 2-2/2018/198 ietvaros laika posmā no 2018. – 2022. gadam sagatavoja 22 filmas par gadskārtu ieražu svētkiem, kuras domātas 3 vecumposmiem: 1.-3. klasēm; 4.-6. klasēm; 7.-9. klasēm (skat. minētajās sadaļās!)
Līgumā minētos uzdevumus nebija iespējams veikt pilnā apmērā, jo Skola 2030 2020. gadā radītās mācību programmas latviešu Tradicionālo kultūru tematiski iekļauj fragmentāri un nesistemātiski (skat. KLKI pētījumu zemāk!).
Tika izveidots mācību priekšmetu un tematu saraksts, kur iespējams radoši iekļaut tradicionālās kultūras saturu:
Taču nav iespējams šādam latviešu Tradicionālās kultūras fragmentējumam izstrādāt pēctecību zināšanu un prasmju, attieksmju, atziņu un vērtību apguvē.
Te ir pētījuma pielikums – visu 1.-9. kl. mācību priekšmetu programmas ar pasvītrojumiem, kas attiecas uz gadskārtu ieražu svētkiem vai tradicionālās kultūras elementiem, kurus var izmantot svētku sagatavošanas procesā.
Visas pasvītrotās programmas 1.-9.
Tādēļ tiks veidots alternatīvs programmu variants ar latviešu Tradicionālās kultūras pasaules uzskatu tā veselumā un dominanti mācību priekšmetos sistēmiski un pēctecīgi, kas būs pieejams atvasinātajā KLKI vietnē: gadskartas.klki.lv
Tieši šai jaunajai programmai KLKI-IZM līdzdarbības līguma ietvaros uzfilmētais materiāls tiks samontēts no jauna kā kvalitatīvs digitālo un interaktīvo mācību līdzekļu sistēmisks-pēctecīgs kopums, kuram arī tiks pievienota atbilstoša metodika pedagogiem.
Šobrīd piedāvātās 22 filmas ir vizuāla atskaite par līgumā paredzēto darba procesu un netiek rekomendēta tiešai izmantošanai konkrētās mācību stundās konkrētām klasēm, mācību priekšmetiem. Ar šīm filmām var iepazīties pedagogi, sabiedrības interesenti, lai padziļinātu savas zināšanas par latviešu Tradicionālo kultūru.
KLKI vadītāja – Solvita Lodiņa
Biedrība “Kustība par latvisku kultūru izglītībā” 2020./2021.g. IZM Līdzdarbības līguma nr. 2-2/2018/198 ietvaros veica pētījumu “Tradicionālo gadskārtu ieražu svētku atspoguļojums sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu, audzināšanas programmās un pedagoģiskajā procesā”, tajā tika veikta arī 1.-9. klašu pedagogu aptauja par tradicionālo gadskārtu ieražu svētku svinēšanu mācību iestādēs.
Minētajā pētījumā izpētīta gadskārtu vēsturiskā izcelsme, attīstība mūsdienās; līdz šim radītās tautiskā mantojuma programmas; audzināšanas stundu programmas; Skola2030 2020. gadā radītās mācību programmas un veikta Latvijas skolotāju elektroniskās aptaujas datu analīze.
Šeit variet iepazīties ar pētījumu:
KLKI pētījums_ GADSKĀRTAS_ vēsture_ māc.progr. IZM 2-2-2018-198 _2021
Pētījumā tiek meklētas atbildes uz problēmjautājumiem:
- kāda ir gadskārtu ieražu svētku tradīciju vēsturiskā izcelsme un attīstība laika gaitā;
- kāds ir tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanas un tālāknodošanas koncepts jaunlatviešu – tautiskā romantisma laikā un tagad; kādas iezīmējas nākotnes perspektīvas;
- kādi apstākļi veicina vai kavē gadskārtu ieražu svētku, to elementu izziņu un apguvi mācību iestādes vidē, pedagoģiskajā procesā;
- kādi ir līdz šim radītie tradicionālā kultūras mantojuma, t.sk. gadskārtu ieražu svētku apguves modeļi un kāds modelis konstatējams 2020. gadā radītajās mācību priekšmetu paraugprogrammās;
- kā skolēnu tradīciju apguves procesu ietekmē pedagogu pasaules uzskats un svētku jēgas izpratne.
Secinājumi, kuri attiecas uz Skola2030 2020. gada programmām ir šādi:
- tradicionālās kultūras elementu izziņa nav saskaņota ar literatūras un mūzikas programmu saturu. Ja vienas tēmas ietvaros tiek uzskaitīti visi iespējamie svētki – gan tradicionālie, gan valsts, gan ģimenes, tad nav saprotams, kā var kvalitatīvi apgūt visus 8 gadskārtu ieražu svētkus dažu mācību stundu laikā un vēl salīdzināt ar cita veida svētkiem un cita stila svētkiem, kā arī izpētīt novadu atšķirības svētku svinēšanā?
- Svētki kā tēma tiek aplūkoti novembrī – gatavojoties valsts svētku svinēšanai, bet gadskārtas labāk izzināt saistībā ar dabu – atbilstošajos gadalaikos. Bet to daudzveidīgo saturu labāk iepazīt vēsturisko laikmetu un pasaules uzskatu kontekstā.
- Tabulā (skat.13. tab.) var redzēt reālo situāciju, kurā vidējās vērtības jeb varbūtība, ka skolēni, 9 gadu laikā mācoties dažādus mācību priekšmetus, apgūst arī tradicionālās gadskārtas, to elementus vismaz virspusējā līmenī, svārstās tuvu nullei – no 1,12 – 1,33 (kodējuma sistēmā – 1 nozīmēja, ka programmā gadskārtas, to elementi nav minēti vispār -tātad, patiesībā – 0, bet 2 punkti nozīmē – tradicionālo gadskārtu vai to elementi minēti vismaz kādā no apakštēmām). Skatoties pēc katras atsevišķās gadskārtas punktu summas, visā 1.-9. klašu posmā, sanāk, ka skolēniem visnozīmīgākie un visvairāk izpētītie būs Ziemassvētki (68). 1. un 3. klašu mūzikas programmās tie minēti galvenajā tematā (4 punkti). Izcili, ka vismaz 1. klasē tas sakrīt ar latviešu valodas programmā minēto tematu vismaz sasniedzamo rezultātu līmenī (3 punkti) un atbilst arī laikam, kad dabā tuvojas Ziemassvētki.
- 13. tabulā var uzskatāmi redzēt, ka tikai 7. klases literatūras mācību priekšmetā paredzēts apgūt visas gadskārtas. Programmas saturā tās nav nosauktas, kas dod iespēju pedagogiem variēt gan ar to nosaukumiem, gan skaitu.
- Izdevniecības Zvaigzne ABC Literatūras mācību grāmatā 7. klasei ir pieminētas 8 gadskārtas, bet padziļināti tiek izskatītas tikai 4 – Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi un Miķeļi (Štokmane, Vīduša, 2014). Apgrūtinājums gadskārtu apguvē vēl ir fakts, ka tām paredzētas tikai 8 stundas, kuras pēc tematiskā sadalījuma ieplānotas 1. semestra beigās (ap Ziemassvētkiem) un 2. semestra sākumā (līdz Meteņiem, kuri gan netiek aplūkoti). Jautājums – kā var apgūt Jāņu tradīcijas, ja dabā tajā laikā ir sniegs un –10-20 grādu temperatūra?
- 7. klases mūzikas programmas 2. temata 1. apakštematā it kā starp citu ir minēta gadskārtu aktualizēšana: “Pēta ģimenes godu tradīcijas un aktualizē gadskārtu ieražas”. Arī te norises aprakstā netiek nosauktas konkrētas gadskārtas. Un pēc formulējuma var noprast, ka galvenā izziņa fokusēta uz ģimenes godiem (1-2 stundas). Kā no muzikālā aspekta var “aktualizēt” visu 8 gadskārtu izziņu un mūža godu apguvi 1-2 stundās? Laika ziņā mūzikā 2. temats jāapgūst oktobrī-novembrī – tātad, pirms vēl gadskārtas būs jāapgūst literatūrā – decembrī-janvārī, kur ir gan norādīta starppriekšmetu saikne (ar mūziku): “Tradicionālie godu rituāli”. Ko tādu lasot, rodas šaubas vai abu 7. klases programmu sastādītāji saprot atšķirību starp gadskārtu ieražu svētkiem un mūža godiem? Ja saprastu, tad, iespējams, tomēr salāgotu literatūras un mūzikas programmas, paredzot mūža godus padziļināti apgūt ne tikai 8. klases literatūras 5. tematā, bet arī mūzikas 6. tematā, kurš šobrīd veltīts tautasdziesmu apguvei no J. Cimzes krājuma “Dziesmu rota”, gatavojoties pētīt Dziesmu un Deju svētku tradīcijas nākamajā – 7. tematā.
Kā redzams 13. tabulas pēdējā – punktu summu ailē – par Apjumībām jeb Miķeļiem (61. punkts), Lieldienām (61. punkts) un Jāņiem (62. punkti) skolēni 9 gadu laikā tomēr nedaudz uzzinās; tāpat, ja skolotāji vispārīgi minētajās frāzēs apakštematu norišu aprakstos pamanīs norādes, tad, iespējams pastāstīs īsumā arī par Veļu laika (59. punkti), Mārteņu (59. punkti) un Meteņu (58. punkti) tradīcijām. Apšaubāmi, ka skolēni vispār uzzinās par Jumja ķeršanas rituālu vasarā un Ūsiņdienas tradīcijām, kas saistās ar lopu pirmo laišanu ganos un zirgu pieguļu, jo tā tieši tās nekur vispār nav pieminētas.
- 2020. gada Skola 2030 programmās minēto tradicionālās kultūras elementu izziņas iespējamo kvalitāti daļēji un ļoti vispārīgi raksturo 14. tabulā redzamie dati. Diemžēl, pārsvarā uzskaitītie elementi minēti nesaistīti ar gadskārtu svētkiem. Taču, iedziļinoties attiecīgajos tematos, bija jāsecina, ka tos iespējams sasaistīt ar gadskārtām. Tāpēc tabulā drīzāk atspoguļo situāciju, pieļaujot varbūtību, ka pedagogs izmantos programmā pieminētos tradicionālās kultūras elementus: tautasdziesmas, pasakas, mīklas, sakāmvārdus, rotaļas u.c. var sasaistīt ar gadskārtu svētku sagatavošanas procesu.
- Pēdējās ailes vidējais aritmētiskais rādītājs, tāpat kā tabulā Nr.13 ir ļoti zems: mitoloģijas apguves iespējamība 9 gadu laikā – 0,04; dzīvesziņas – 0.39; etnogrāfijas – 0.69, bet folkloras – 0,82 ( kodējuma sistēmā atņemot vērtību “1”, kas nozīmē – “elements nekur nav minēts”, bet “2” – minēts vismaz apakštemata formulējumā vai norises aprakstā).
- Tabulā Nr.14 minēto elementu atšifrējums minēts 8. tabulā. Var secināt, ka folkloras elementu izziņa mācību programmās dominē pār etnogrāfijas, dzīvesziņas un mitoloģijas izziņu (skat. 25. att.).
- Mitoloģija ir pieminēta tikai 7. un 9. klases literatūras programmas apakštematos. Savukārt, dzīvesziņu kā tradicionālās kultūras elementu vairāk tiek piedāvāts izzināt sākumskolas 1.-4. klasēs. Taču mūsdienās tik ļoti aktuālā latviskās pirts tradīcija netiek pieminēta nevienā mācību priekšmeta programmā. Diemžēl, jāsecina, ka programmu autori nav domājuši arī par garīgo (folklora, mitoloģija) un materiālo (etnogrāfija un dzīvesziņa) tradicionālās kultūras elementu vienotu un saskaņotu apguvi. Visspilgtākais piemērs ir arheoloģiskā un etnogrāfiskā tautastērpa pētniecība un atveide, interpretācija.
- 7. klases mācību priekšmetā Latvijas un pasaules vēsture, 1. tematā Sabiedrība aizvēsturē, skolēniem paredzēts padziļināti izzināt sentautu arheoloģiskos tērpus, tajos izmantoto simboliku, valkāšanas tradīcijas kultūras un reliģisko rituālu (t.sk. gadskārtu svētku) kontekstā un tikai 9. klases mācību priekšmetā Dizains un tehnoloģijas viena semestra laikā tērpu pētīt, atveidot, interpretēt. Jautājums – kāpēc to nevarēja paredzēt jau 7. klasē, jo tā labāk tiktu nostiprinātas teorētiski iegūtās zināšanas vēsturē? Jāatzīst, ka arī Latvijas un pasaules senvēstures izziņai 7. klasē ir paredzēts pārāk mazs stundu skaits, lai arheoloģiskā tērpa izpēti skolēni varētu veikt kvalitatīvi – atbilstoši pētnieciskā darba prasībām. Ja tas ir pētīts virspusēji 7. klasē, tad 9. klasē no sākuma būtu jāatkārto iepriekš apgūtais, tad jāturpina pētīt padziļināti. Taču problēma, ka šajā laikā Latvijas un pasaules vēstures mācību priekšmetā jāiedziļinās Pirmā pasaules kara notikumos, Padomju laika režīmā, tā radītajās sekās un mūsdienu politikā. Un vai šo pētniecību var palīdzēt vadīt Dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmeta skolotājs labāk par vēstures skolotāju?
KLKI pētījumā no 229 mācību priekšmetu pedagogiem 214 pedagogu uz apgalvojumu “ja gadskārtu tēmas nav iekļautas mācību līdzekļos, tad atrodu iespēju par tām pastāstīt” atbildēja apstiprinoši. Tas raisa daudz jautājumu – kā viņi to var īstenot, ja programmā tas nav paredzēts ne sistēmiski, ne pēctecīgi? Kas tiek rakstīts e-klases mācību stundas ailē “Temats” – tas, kas paredzēts programmā vai tas, kas tiek mācīts faktiski? Ja tas, kas tiek mācīts faktiski, tad kā var atskaitīties vadībai par izpildīto mācību programmas saturu? Pēc kādiem principiem pedagogi, eksperti vispār veido mācību saturu pedagoģiskajā procesā?
***
Pētījuma vai to daļu, shēmu, attēlu kopēšana, pārpublicēšana jāsaskaņo ar autori t.26135650, [email protected] un jāievieto atsauce.