Apjumības.Rudenāji.Miķeļi.

Rudens Saules dziesma “Iebrauca saulīte ābeļu dārzā” (valodai, mūzikai, sportam)

Apjumību laiks. Rudenāji. Mūsdienās mēs šos svētkus saucam par Miķeļiem. Un īsti nezinām, kā svinēt. Svētki aprobežojas ar dārzeņu un citu lietu tirgošanu. Taču bērniem vismaz vajadzētu uzzināt, ka šī laika patiesās svinības ir nevis tirgošanās tirgū, bet ražas svētki – prieks par novākto, bagātīgo ražu. Vārds “Apjumības” ir senākais šī laika svētku nosaukums, jo izsaka būtību – visai ražai ap šo laiku ir jābūt novāktai, paglabātai zem jumta. “Miķeldienas” izcelsme ir jaunāks kristietības uzslāņojums, lai pakļautu zemnieku tautu un nostiprinātu varu. Svētais Mihaels ir ekvivalents Miķelim.

Tirgošanās būtība: es tev, tu man un tam nav nekāds sakars ar zemnieka lūgšanu pēc auglības. Apjumības ir ne tikai ražas novākšanas svētki, bet arī šī gada auglības saglabāšana nākamajam gadam. Tas izpaužas tādās darbībās, kā vārpu Jumja pielikšana pie klēts Jumta (arī, lai peles nenāk klētī labību zagt), Jumja klaipa cepšana un tā dalīšana visiem, kuri piedalījušies ražas novākšanā, Jumja paglabāšana dažādās vietās (vārpu vainagā, zem akmens, klētī, zem sliekšņa u.c.), steberes taisīšana no burkāniem un sīpoliem (tas gan uz bērniem nebūtu attiecināms, jo simbolizē fallu- vairošanos seksuālā nozīmē), taču lietuvieši steberi taisa kā krāšņu 50 cm koku, pie kura tiek piestiprināti arī rudens ziedi. Tas vairāk izskatās kā dekoratīvs zizlis, ar kuru var arī apstaigāt laukus, tā nodrošinot tiem auglību nākamajā gadā.

Mūsdienu mācību iestādē var uztaisīt labību vainagu un apnest to apkārt telpai vai mājai, vēlot auglību mācībās, attiecībās un citās jomās. Beigās piestiprināt šo vainagu virs durvīm. Grupiņā var cept lielo Jumja klaipu, ieliekot tajā pozitīvas domas. Vēlāk mācīties dalīties ar maizes rikām un pateikties viens otram par palīdzību darbos. Bet tirgošanos tik ļoti neakcentējam – tā noteikti ir šo svētku sastāvdaļa, bet ne galvenā.

Galvenā svētku sastāvdaļa ir rudens ražas mielasts un kopīgā jautrā vakarēšana ar dančiem, rotaļām, mīklām, sakāmvārdiem, dziesmām. Izplānojam, kā mēs to varam darīt kopā ar vecākiem, iesaistot viņus kā dalībniekus, nevis skatītājus, klausītājus. Mammas var ļoti labi kopīgi gatavot ēdienus (dārzeņu salātus), vecmāmiņas -dalīties savās receptēs. Mātes kopā ar meitām var gatavot arī lielu, skaistu labības  Jumalu (Jumja -Māras filmā), kuru vēlāk izmantot auglības dejai. (Kurš ir ar to dejojis, tam piepildās slepenākā vēlēšanās…) Bet, ja nav savākta labība pietiekami daudz, tad var no dažām vārpām veidot vārpu Jumīšus un dāvināt otram ar kādu auglības novēlējumu. Tēviem noteikti vajag uzrīkot spēka deju, kurā viņi izpauž savu vīrišķību. Katrā ziņā šo pasākumu mācību iestādē var izplānot tā, lai tajā ir gan kopīga gatavošanās svētkiem, gan arī pati svinēšana. Tieši gatavošanās laikā vecāki savā starpā sāk brīvi un sirsnīgi komunicēt, atveras sadarbībai un sarunām. Tas ir brīdis, kad vecāki var sagatavot mīklas saviem bērniem, kopīgi iemācīties Apjumību laika dziesmu, kuru var vēlāk dziedāt kopā ar bērniem utt. Ja kādai no ģimenēm ir lauku saimniecība, tad svētku svinēšanā varam iekļaut arī bilžu vai video skatīšanos no šīs saimniecības kopā ar stāstījumu. Domājiet radoši, bet tā, lai tajā būtu dziļāka jēga!    Lai jums izdodas!

Leļļu video: Rudens jau klāt.Vācam ražu!

Leļļu video “Dzīvnieki lauku saimniecībā (Tas pats video  “Rudens darbi lauku saimniecībā”)

 

Gatavošanās Apjumībām – ražas novākšana un glabāšana pagrabos, klētī, pieliekamajā.

Leļļu video “Rudens jau klāt.Vācam ražu!”

 

Leļļu video “Miķeļtirgus.Apjumības”

 

Leļļu video “Maltuve” noder, lai izprastu, kā no graudiem veidojas milti un kā putraimi

 

Maltuvē:

“Es iegāju maltuvē”/Solvita Lodiņa, Laima Lodiņa/:

 

Pļaujas svētki  Viktora Ķirpa Ates muzejā.

Ieteicams 4.-6.klasēm, jo lielā mērā tiek runāts un rādīts dažādu rudens darbu process: rudzu pļaušana, kulšana, malšana; linu apstrādes cikls u.c.