NOTIKUMU ARHĪVS

2016.gadā:

23.un 24.augustā viesu namā “Saulgoži” notika KLKI seminārs:

 „Darbs ar KLKI piecgadnieku un sešgadnieku pirmsskolas programmu”   KLK seminārs Saulgožos

Tajā piedalījās skolotāji no 14 pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras nolēma turpmāk draudzēties, apmainoties ar pieredzi.

****

2016.gada 19.maijā   Kultūras telpā “Trīs māsas” notika Latviešu ābeces sešgadniekiem atvēršanas svētki.

2015.gadā:

20.augustā viesu namā “Līvkalni” pirmais seminārs
aprobācijas iestādēm.
2015./2016.m.g. KLKI aprobācijā piedalās:
Siguldas BJJC PII “Kastanītis”,
Līvānu PII “Rūķītis”,
Jaunalūksnes PII “Pūcīte” Kolberģī,
Druvienas pamatskolas PII “Pūcīte”,
Ikšķiles privātā PII “Ķiparu nams”,
Cēsu 2.pamatskolas PII
**************************************
1.08.2015.
KLKI projekta “Ābece” prezentācija Smiltenes novada
pedagogu vasaras skolā.
************************************** 
 
2015.gada jūnijā gleznu izstāde Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī
 
**************************************
2015.gada 12.jūnijā KLKI materiālu aprobācijas gada
izvērtējums, tiekoties iesaistītajām mācību iestādēm
Alūksnē
**************************************
2015.gada aprīlī KLKI metodiskās dienas un izstāde
Alūksnē, Ventspilī, Kuldīgā
**************************************
2015.gada 2.februārī KLKI piedalās Latvijas Etnogrāfiskā
brīvdabas muzeja gadskārtējā konferencē ar referātu:
“Muzeju eksponātu izmantošana pedagoģiskajās programmās”

*****************************

2015.gada 23.janvārī KLKI atklāj Latviešu ābeces izstādi
Siguldas novada bibliotēkā, Siguldā, Skolas ielā 3

*******************************

2015.gada 22.janvārī KLKI piedalās Latvijas Radio 4 raidījumā

http://lr4.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?channel=4&y=2015&m=1&d=22

***************************************

2015,gada 20,janvārī KLKI prezentē savus izdevumus piecgadniekiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

  http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/21.01.2015-abece-latvisko-tradiiciju-gara.id42644/

Piecganieku Latviešu ābeces atklāšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2015.g. 20.janvārī
***********************************

2014.gadā:

2014./2015. gadā KLKI turpina darbu pie pirmskolas izglītības programmas, materiāliem un metodikām skolotājiem

 Aprobācijas procesā piedalās:
Druvienas pamatskola,
Jaunalūksnes novada PII “Pūcīte” Kolberģī
Siguldas jaunrades centra PII grupa “Kastanītis”
******************************

2013.gadā:

2013./2014. gadā KLKI turpina darbu pie pirmskolas izglītības programmas, materiāliem un metodikām skolotājiem

Aprobācijā piedalās 9 mācību iestādes no visas Latvijas.
Mācību gada noslēgumā 6.jūnijā 2014.gadā visi skolotāji tiekas, lai
izvērtētu materiālus, mācību procesu.
******************************
KLKI biedrība 2013.gada 9.augustā organizēja
Jumja ķeršanas rituāla restaurācijas darbnīcu
Pārgaujas novada, Raiskuma pagasta mājās:”Unguri” 
Šis pasākums notika KLKI projekta: „Ābece” ietvaros ar galveno mērķi nofilmēt  leļļu ģimenes līdzdalību Jumja rituālā un ražas novākšanas darbos. Rezultātā tapa filma:”No grauda līdz maizei” – metodiskais materiāls PII un skolām.
Uzaicinātajiem ciemiņiem piedāvājām sajust Jumja ķeršanas  rituālu un restaurēt sevī nebijušas sajūtas, darbojoties ar senajiem darba rīkiem, kurus mums laipni atvēlēja Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. 25.augustā muzeja rijā turpinājām labības kulšanu ar spriguļiem Maizes dienas ietvaros.
 
***************************
2013.gada 21.jūnijā KLKI noslēdza sadarbības līgumu ar Latvijas Etnogrāfisko Brīvdabas muzeju. Tajā paredzēts sadarboties video materiālu filmēšanā pirmskolas programmas vajadzībām.
 
***************************

KLKI Domāšanas darbnīcas 2013.gadā:

8-10.martā “Arhetipi”
Arhetipi Sauleskalnā programma
 
*******************************************************************
11.februārī radio intervija raidstacijā: “Merkurs” par latvisko izglītību.
Piedalās KLKI vadītāja S.Lodiņa un LNSS vadītājs E.Kramiņš.
***********************************************
 

2012.gadā:

2012.gada.2.oktobrī KLKI piedalās 

Saeimas izglītības un kultūras komisijas sēdē par mācību saturu un mācību līdzekļiem.
2.10.2012. LR izglītības ministrs, R.Ķīlis,  IZM un VISC pārstāvji tikās ar mācību literatūras izdevējiem un citiem organizāciju pārstāvjiem, lai diskutētu par gaidāmajām reformām mācību saturā un mācību līdzekļu izdošanas jautājumos.Sēdi var noskatīties šeit:

 
KLKI šajā sēdē aicināja IZM sadarboties ar KM , izveidojot starpministriju konsultatīvo padomi ar plašu ekspertu loku, kuras kompetencē būtu  izstrādāt Latvijas kultūras kanona saturā liekamās vērtības un iestrādāt tās mācību saturā,  organizējot šim nolūkam apmācību kursus mācību līdzekļu autoriem. 
 
Kā arī tika ierosināts beidzot ieviest mācību līdzekļu vērtēšanas procedūrai Tradicionālās kultūras ekspertu-speciālistu.  Un arī pieaicināt šo ekspertu būt klāt IZM, VISC sarunās ar izdevējiem Izdevēju konsultatīvās padomes ietvaros.
 
Klātesošajiem tika nodota informācija par mācību līdzekļu pētījumu no Tradicionālās kultūras viedokļa 2010.gadā. Un izteikta vēlme sadarboties esošās problemātikas turpmākā neatkārtošanā.
Kā pēdējais lūgums bija iekļaut Tradicionālās kultūras speciālistu sākumskolas standartu pārstrādes darba grupā, jo līdz šim diviem izvirzītajiem speciālistiem dalība šajā grupā tika atteikta.
 
Izglītības ministrs pauda viedokli, ka Kultūras ministrijas pārstāvji uz šādu sēdi bija jāuzaicina Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, lai apspriestu šādus priekšlikumus.  Kā arī pozicionēja Tradicionālās kultūras pārstāvētās organizācijas kā šauru interešu grupu, kuras vajadzības IZM nav obligāti jāapmierina.
 
Dzirdot šādu reakciju uz visiem priekšlikumiem, rodas pamatots jautājums: Kādā valstī mēs dzīvojam un kādi ir šīs valsts pamati? Tātad sanāk, ka Tradicionālā kultūra ir jau kļuvusi par šīs valsts atsevišķlu indivīdu personīgajām interesēm, nevis visas valsts garīgo un radošo pamatu?  
 
Aicinu laicīgi attapties no absurdā miega, atvērt acis un beidzot parūpēties, lai Latvijā tiktu izglītoti un audzināti latviski nevis globalizēti bērni! Jau tikai pēc dažiem gadiem ar šādu attieksmi pret savu Tradicionālo kultūru mēs būsim iznīcinājuši pēdējās latvietības atliekas. Ir pamats uzskatīt, ka latvietība ir nopietni apdraudēta, ja atbildīgajiem ierēdņiem nerūp tās tālāk nodošana jaunajai paaudzei!
***
Secinājums un piedāvājums tālākai rīcībai:
 
1. Beidzot apvienoties visiem tradicionālās kultūras speciālistiem, NVO vienotā spēkā, rīkojot Forumu par šiem jautājumiem, uz kuru uzaicināt IZM, KM un Saeimas komisiju.
2. Noslēgt memorandus ar IZM, KM, kuros vienoties par nozares stratēģijas izstrādi un par Kultūras kanona pamatprincipu izstrādi.
3. Deliģēt speciālistu darbam IZM, VISC mācību satura jautājumos.
4. Sadarbībā ar VISC organizēt kursus mācību grāmatu autoriem (Gunta Vasiļevska- VISC vadītāja  priekšlikums)
 
***********************************************************

2012.gada 20.septembrī KLKI piedalās

NAP sabiedriskajā apspriedē KM par kultūras jautājumiem.
 
 
Iedziļinoties NAP  publiski apspriežamajā variantā, radās pamatotas bažas, ka dažu miljonu budžets pārsvarā tiks izlietots sveštautiešu integrācijai, nevis valstsnācijas tautas kultūras atbalstīšanai, tālāk nodošanai ar izglītības starpniecību.  Ja mūsu tradicionālajai kultūrai kā nozarei nebūs izstrādāts stratēģiskās attīstības plāns vismaz 20 gadu laika posmam ar valsts budžeta un Eiropas savienības finanšu līdzekļu piesaisti konkrētu aktivitāšu veikšanai, tad jau pēc dažiem gadiem, dažām paaudzēm arī vairs nebūs latviskas vides, kur integrēt sveštautiešus. 
Uz NAP publisko apspriedi kultūras jautājumu sadaļai bija ieradušās vairākas Latvijas mazākumtautību biedrības un tikai KLKI viena pati aizstāvēja pamattautas intereses.
Vai tiešām pašiem latviešiem ir pilnīgi vienaldzīga savas kultūras tālākā attīstība? Vai tiešām mēs negribam redzēt, kur tiek novirzīti šai valstij piešķirtie Eiropas miljoni? 
Laiks mosties, atvērt acis un sākt pašiem plānot savu tautas likteni!
S.Lodiņa
 

Vēstule KLKI no Jāņa Svoka, Krāslavas novada Izvaltā : “Vai lamatas?”

Valdība nodevusi Saeimai apstiprināšanai NAP 2020. To piesaka kā triju prioritāšu: „Tautas saimniecības izaugsme”, „Cilvēka drošumspēja”, „Izaugsmi atbalstošas teritorijas” īstenošanas plānu. Tomēr plāna 312. punkta saturs: „Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda un kultūra, bet ārpus Latvijas ir vēl plašs cilvēku loks ar piederības apziņu Latvijai, kas kopā veido globālu tīklu. Valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tāpēc sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā.” pelna saukties par prioritāšu prioritāti un tā pieņemšana būt translētai TV tiešraidē. Pārfrāzējot vienkāršā tautas valodā minētā punktā ieplānots, vai pastāvēt latviešu tautai

      Ne virspusēji, bet strikti vērtējot otrajā teikumā kā valsts mērķis noteikts kopt un gādāt par valodu, nacionālo identitāti un sabiedriskās integrācijas vērtībām. Jāpievērš uzmanība, ka netiek nosauktas, kura no valodām un kura nacionālā identitāte, toties pieņemtajās sabiedrības integrācijas nostādnēs ar plašu latvisko vērtību retoriku tiek pieļauta latvijas tautas, kas nav latviešu tauta, izveidošana. Pirmajā teikumā izteikts apgalvojums, ka Latvija ir latviešu tautas, tās kultūras pastāvēšanas vieta un latviešos rada noskaņojumu, ka latviešu tautas taisnīgās tiesības tiek atzītas.

            Lasot 312. punktu rakstītā secībā ar pirmā teikuma radīto noskaņojumu, ir viegli iedomāties, ka otrajā teikumā runa par latviešu tautu, latviešu kultūru, bet tas ir tikai pieņēmums. Paļaujoties uz šādu pieņēmumu latvietis nokļūst situācijā, kurā neizmantotas iespējas aizsargāt latviešu tautas pastāvēšanu. Var diskutēt, vai šī punkta redakcija ir nekorekts veikums, vai mēģinājums izlikt lamatas. Rast pamatotu atbildi uz šiem „vai” var būt sarežģīti un pat lieki, ja Saeimas deputāti ar atbildības apziņu aizstāvēs latviešu tautas intereses. Pietiekoši otrajā teikumā uzrādīt, kura ir tā kopjamā valoda un kultūra un nobalsot par to. Rezultātā iegūts viennozīmīgi saprotams dokuments, kurš ir pamats latviešu kultūras aizsardzībai un stiprināšanai.

P.S. Šo novērojuma kopiju nosūtu arī LTV1 un Kustībai par latvisku kultūru izglītībā.

***********************************************************
2012.gada 12.septembrī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā
tika spriests par Latvijas kultūras kanona pārveidi.
 
KLKI un RITAVAS  iesniegtie priekšlikumi : 
 
Ieteikumi kulturas kanonam 
 
Latvijas kultūras kanons  – tas ir starptautiski atzīts dokumenta veids, kurā ir  iespēja  valstiskā līmenī definēt latvisko  identitāti, ļoti konkrēti aprakstot vērtības, rīcības, tēlus, simbolus, parādības,  kuras ir mums raksturīgas un  mūs padara par latviešiem- pasaulē atpazīstamu valstsnāciju..  Jo vairāk cilvēku piedalīsies tā veidošānā,  jo lielāka iespēja, ka tas nebūs tikai formāls  dokuments, kuram nav nekāda praktiskā pielietojuma ne izglītībā, ne kultūrā, ne politikā.   Tad tas taps par  mūsu tautas svētnīcu – garīgo identitātes kodolu, kurā katrs mēs varam atpazīt daļu no sevis,  smelties spēku un iedvesmu savām radošajām aktivitātēm, tālāk attīstot kultūru.
 
Solvita Lodiņa 12.09.2012.
 
Saeimas Izglītības un kultūras komisijas sēde, kurā  LR izglītības ministrs R.Ķīlis prezentē iecerētās reformas izglītībā:
audio (fragments, zema kvalitāte, ieraksts no blakus telpas):
R.Ķīļa reformas.Mācību saturs
**************************************************************
KLKI piedalās Konferencē “Izglītību visiem!”
2012. gada 7. septembrī,viesnīcas ”Monika”  telpās,  Rīgā.
Atbalstītāji: LR Kultūras ministrija, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, Pasaules brīvo latviešu apvienība.
“Šī konference savā ziņā bija unikāls notikums, jo tajā pirmo reizi tika  runāts par izglītību kā par saliedētas sabiedrības un eiropeiskas   nacionālas valsts pamatu un –  par skolu, kurā jaunā paaudze aug kopā,  mācoties valsts valodā. Konferences plānotais rezultāts ir izvērtēt segregētas un integrētas   izglītības riskus, priekšrocības un izstrādāt rekomendācijas kopīgās   izglītības metodoloģijai,” tā konferences iniciatore, LR Saeimas deputāte, sociolingvistiķe dr.Vineta Poriņa. 
 
KLKI darbības kontekstā šī konference sniedz ieskatu politiskajā aspektā latviskas izglītības filosofijas veidošanai. KLKI ierosinājums šajā konferencē  bija politiķiem beidzot izveidot valstiska  līmeņa darba grupu, kura nav kādas konkrētas partijas uzstādījumu ierobežota, un kuras mērķis būtu izstrādāt Latviskas  valsts (Valstsnācijas) pamatus, sistēmisku stratēģiju, šim nolūkam pieaicinot vairāku zinātņu nozaru speciālistus – profesionāļus savā jomā: filozofus, kulturologus,  sociologus, antropologus, psihologus-psihoterapeitus, pedagogus, tradicionālās kultūras ekspertus, u.c. speciālistus. Mums visiem kopā ir jāsameklē sava identitāte un jānosauc vārdā vērtības, kas ir latviskuma pamatā Latvijā dzīvojošo mūsdienu cilvēku skatījumā, nezaudējot saikni ar mūsu senčiem, tradīcijām.. Tas spēs iedot jēgas virzību gan izglītībai, gan kultūrai, gan ekonomikai un padarīs mērķtiecīgāku ikvienu Latvijas iedzīvotāju savas personības pilnveidē un dzīves mērķa atrašanā, sasniegšanā. Ir nepieciešams sistēmisks redzējums Latvijas valsts kļūšanai par latvisku valsti visā plašajā Pasaulē. Tautas kultūrā apslēptie dabīgie simboli ir atslēgas uz mūsu vienotības durvīm ar pasaules kultūrām. Ja katra tauta vispārcilvēciskos arhetipus  spēs apzināties savas unikālās kultūras tēlu, simbolu sistēmā, tad ne tikai Eiropas kultūra kļūs bagāta, bet visas pasaules kultūra uzplauks daudzveidībā, iekšēji jūtot patiesu vienotību Būtībā. Pāreja no ārišķigo formu bezjēdzīgās salīdzināšanas, nonivelēšanas, bezpersoniskas  vienādošanas uz iekšējā satura – dziļākās Būtības izpratni – ir patiesais pamats empātijai un tolerancei , kas nodrošinās arī mieru un drošību  pasaulē.  Ir pienācis laiks rakursa un fokusa maiņai Postmodernisma piesūcinātajos, egocentrētajos,  bezgalīgi daudzajos, šauri  fokusētajos Pasaules uzskatos!  Mēs varam būt bites, kuras vāc medu katra savā viskrāšņākajā puķē, bet gala rezultātā – lai kāda būtu puķe – medus ir medus – to katra bite nes uz stropu un liek kopējās kārēs. Ar kopējo medu baro mazuļus – jaunās bites.  Viena stropa medus no cita stropa medus tāpat kā tauta no tautas, atšķiras ar savu smaržu, garšu un krāsu Bet vienmēr var atpazīt , ka tas ir medus – saldā, laimes izjūta, kas mūs visus  satur kopā (medus lipīgums).
Filozofija, kurā sevi kā daļiņu no tās atpazīst un identificē  ikviens latvietis – ir īstenais pamats, lai pēc tā vadoties, veidotu Nacionālās attīstības plānu. 
Solvita Lodiņa  9.09.2012.
**************************************************************

KLKI Domāšanas darbnīca  2012.gada 25.-26.augustā “Dzirnakmeņos”, Murjāņos,

fonda “Viegi” mājā “Dzirnakmeņi”. 

Paldies fondam “Viegi” par atbalstu un sadarbību!
Domāšanas darbnīcas tēma:
“Vērtības, tēli, simboli, arhetipi un cilvēka (latvieša) psihe.
 Visu šo jēdzienu kopsaistīta sistematizēšana,
izmantojot latvisko zīmju struktūras.”
Mērķis: Sistematizēt latviskās vērtības, tēlus, simbolus, arhetipus.
Uzdevumi:
  1. definēt jēdzienus: tēls, simbols, arhetips, vērtības; fraktālis, holons, hologramma
  2. atrast visu šo jēdzienu savstarpējās sakarības un sakarības ar cilvēka-latvieša psihi
  3. izvēlēties sistematizācijas veidus un formas, par pamatu ņemtot latvisko zīmju struktūras
  4. veidot vērtību sistēmu; tēlu, simbolu, arhetipu sistēmas
  5. diskutēt, ieskicēt šo sistēmu pielietojumu izglītībā, konkrētos mācību priekšmetos, metodikās, paņēmienos
  6. visā darbā balstīties uz folkloras, etnogrāfijas materiāliem( zīmes, dainas, pasakas, sakāmvārdi, u.c.)
 ******************************************************
2012.gadā no 27.-28.jūlijam
Domāšanas darbnīca “Kalniņos”, Drabešu pag.,Amatas novadā
 “Latviskā pasaules uzskata strukturizēts modelis; tēlu, arhetipu sistēma – latviskas izglītības pamats”.
 
Mērķis: Vienoties par latviska pasaules uzskata modeli kā                                                izglītības   filsofisko pamatu
Uzdevumi:
1. Vienoties par terminoloģiju.
2. Izpētīt latvisko pasaules uzskatu (kolektīvais, individuālais aspekts), apspriest simbolu, tēlu, arhetipu  sistēmu (latviešu un cittautu aspekts).
3. Modulēt filozofijas iedzīvināšanas iespējas  izglītībā.
 
***************************************************** 
2012.gadā no 11.-15.jūnijam
KLKI Ābeces darba grupa veica izstrādāto materiālu
aprobāciju Brīvajā Māras skolā ,
vēlāk – 27.jūnijā notika aprobācijas nedēļas izvērtēšanas
seminārs
***************************************************8 
2012.gada 22.maijā
KLKI piedalās Saeimas Valstiskās Audzināšanas apakškomisijas sēdē
ar prezentāciju par koru repertuāru un valstiskās ideoloģijas nepieciešamību:
Ped.principi bērnu audzināšanā 
Par koru repertuāra problēmjautājumiem notiek sarakste ar IZM, VISC, NKMC 
Rezultāts:
VISC aicina septembrī organizēt kopīgas diskusijas ar diriģentiem, mūzikas skolotājiem,
metodiķiem;
Saeimas Valstiskās Audzināšanas apakškomisija izveido darba grupu konferences
organizēšanai par Tradicionālās kultūras jautājumiem
*************************************************
2012.gada martā KLKI biedri ciemojās:
 Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā, kur pavadījām vienu dienu, piedaloties mācību stundās un sarunājoties ar skolas vadību. 
 *********************************************************
 2012.gada februārī KLKI uzsāk darbu pie latviskas Ābeces.
 
KLKI Ābeces darba grupas rezultāts būs vesela gudrību pūralāde:
audiālā, vizuālā, grāmatas, plakātu, kartiņu formā. Un katram bērnam būs iespēja no pūralādes piemeklēt vispiemērotāko burtu mācīšanas veidu, paņēmienus un materiālus.
Maketus paredzēts pabeigt līdz 2012. gada septembra sākumam un piedāvāt
vairākām skolām, pirmskolas iestādēm aprobēt – papildināt, koriģēt.
******************************************

 2011.gadā:

20.decembrī 2011.g. KLKI un RITAVA (Latvijas Tradicionālās kultūras asociācija) tikās ar Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisiju, lai:
1) aktualizētu tradicionālās kultūras akcentēšanu Vispārējā izglītībā;
2) izteiktu priekšlikumu izveidot starpinstitucionālu darba grupu tradicionālās kultūras akcentēšanai Vispārējās izglītības  mācību saturā, pieaicinot arī NVO pārstāvjus un zinātnes dažādu jomu speciālistus jaunu mācību programmu izveidei un esošā mācību satura pārskatīšanai un izvērtēšanai.
3) izteiktu priekšlikumu izveidot Izglītības sadaļu Tradicionālās kultūras mantojuma likumprojektā;
4) izteiktu priekšlikumu IZM VISC  darbībai piesaistīt tradicionālās kultūras lietpratēju-speciālistu.
Sarunas noritēja labvēlīgā gaisotnē un tika saņemts visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakciju pārstāvju atbalsts mūsu centieniem.
vest_SC-1
 
****************************************************************
2011.gada 7.decembrī
KLKI biedrības pārstāvji kopā ar saviem sadarbības partneriem –
Latvijas tradicionālās kultūras asociāciju, tiekas ar KM un IZM
pārstāvjiem pieņemšanā pie kultūras ministres Ž.Jaunzemes-Grendes.
Vizītes uzstādījumi un saturs:
Tikšānās KM 7.12.11. pieteikums
Tikšanās KM 7.12.11. saturs
*************************************************************  
2011.gadā KLKI biedri ciemojās:
1)Tukuma novada “Dzīvajā skolā”Praviņās.
2)“Brīvajā Māras skolā”Rīgā, Bišumuižā.
Kopīgi gatavojām mūzikas instrumentus, piedaloties gan viesiem – skolotājiem, gan “Brīvās Māras skolas” skolotājiem, bērniem un pat vecākiem.
3)Piebalgas Ekoloģiskajā, pašpietiekami noturīgajā kopienā, kur ilgi diskutējām par izglītības organizēšanas principiem un to saistību ar valstiski-ekonomisko iekārtu.