Meteņi

METEŅI

Meteņi pēc Saules kalendāra tiek svinēti 5.-6.februārī. Svētku galvenā būtība ir prieks par pavasara tuvošanos, gaismas atgriešanos. Laiks pēc Meteņiem metas otrādi -paliek siltāks. Meteņos tiek nodrošināta auglība gan liniem, gan augļkokiem, krūmiem, dobēm, kaisot mēslojumu -pelnus, gan cilvēkiem (piekarinot pelnu maisiņus).

Meteņu laika maskas meitām ir ķekatas, bet puišiem – budēļi. Atsevišķos novados ir zināmi arī Pelnu āži. Ķekatas sev līdzi nes izrotātus kadiķu zarus, kas aizsargā no ļaunuma un simbolizē dzīvības atgriešanos. Arī budēļu darbības ir vērstas uz auglības un spēka vairošanu. Budēļi svētkos uzrīko cīniņu -grūstīšanos ar mugurām – tā izrādot un vairojot savu spēku. Arī lielīšanās ir Meteņiem raksturīgs rituālais elements. Kurš spēj otru pārspēt lielīšanās mākslā, tam arī labāk dzīvē veiksies! Pamēģiniet!

Ķekatas Meteņos izmin nezāles, lai aug balti kāpostiņi. No sniega tiek veltas kāpostgalvas, lai kāposti vasarā dārzā labi veltos un augtu lieli. Tālā braukšana Meteņos tiek saistīta ar garu linu augšanu. Un ja mums būs gari lini, tad būs labs audums apģērbam, būs virves un valgi zirgiem un citiem lopiņiem.

Meteņos jēriem dzimst jauns metiens – mazi jēriņi, tāpēc tradīcijā ir dziesma “Dej mani jēriņi!” Meteņos īpaši tiek dancināta saimniece, lai vasarā būtu vairāk govju un vēršu. Saimniece meteņos vistas baro no vienas stīpas, lai tās olas nedēj kur pagadās.

Meteņos saimnieces arī met jaunu audeklu, lai pietiktu ko aust līdz pirmajiem āra darbiem. Viņas cep arī miežu miltu plāceni svētku mielastam. Tāds plācenis ir raksturīgs tieši Meteņiem. Jāpiebilst, ka tikai no miežu miltiem un ūdens tas neturēsies kopā, mazliet jāpievieno kviešu milti, ola. Mieži simbolizē jauna iesākumu, domformu rašanos pasaules sākumā:

33808-0
Kas to teica, kas redzēja,
Ka jūrā miežus sēja?
-Tad jūrā miežus sēja,
Kad Saulīte meita bija.

Īpaša nodarbe Meteņos ir laika vērošana(skat. ticējumus).

Meteņa mīziens – īpaša tradīcija, raksturīga tieši Meteņiem: bērni pienāk pie klētiņas un sauc Meteni, šis parādās un izmet linu pogaļas; kamēr bērni tās lasa, Metenis uzlej tiem virsū ūdeni (simboliski -atkušņa tuvošanās, kā arī attīrīšanās no tumsas). Šī tradīcija laika gaitā ir pārveidojusies un zaudējusi savu sakrālo jēgu. Mūsdienās Metenis bērniem met plastmasas pogas vai konfektes un cepumus. Taču grūti atbildēt – kāpēc tā? Linu dzeltenās pogaļas (ne pogas!) simbolizē gudrības gaismu, izaugsmi. Tas nozīmē -kurš vairāk salasīs -kļūs gudrāks, attīstītāks. Bet, ja bērni lasa konfektes, tad tas veicina vien neveselīgu pārēšanos un uzpūtīgu nedalīšanos ar citiem. Apdomājam šo! Lins un tā zelta pogaļa simbolizē pašu cilvēku, tā mugurkaulu un gaismas lodi virs galvas, kuru izstaro mūsu smadzeņu viļņi (ja domājam pozitīvi).

Vēl viena īpaša Meteņu tradīcija ir bērnu bāšana maisos un mešana pāri žogam, lai viņi neaizguļas. Jāpiebilst, ka sakrālā nozīme šai darbībai ir bērna piedzimšana jeb iziešana no mātes dzemdes-maisa un nokļūšana šaisaulē no viņsaules (simboliski -žogs).

Vēl līdz galam neatminēta ir mīkla par cūku, cūkas šņukura, auss nozīmi Meteņos. Cūka simbolizē neziņu. Cūkas daļu apēšana nozīmē neziņas likvidēšanu. Kad cilvēka dvēsele neziņā, kurp nokļūs metas no viņsaules šaisaulē, simboliski -no kalna lejā, tad tā ” cik no kalna nolaižos, tik no auss nokožos” -pakāpeniski apzinās, kur nokļuvusi.

Īpašais rituāls pēc Meteņiem – piekarināt otram pelnu maisiņu tā, lai viņš neko nemana un nejūt. Pelnu maisiņus var izšūt ar zīmītēm, kuras nozīmē ko īpašu tieši tam cilvēkam, kuram vēlamies maisiņu piekarināt. Tieši šī Meteņu tradīcija iemieso mīlestību pret otru. Un latviskā izpildījumā tā ir tik mīļa, ka nav nepieciešams pievērsties mūzdienu Valentīndienas seklajām izdarībām. Lai dziļi, gaiši un jauki Meteņi!

Meteņu dziesmas: