Konferences valodas: latviešu, lietuviešu, angļu
KONFERENCES ATSKATA PUBLIKĀCIJAS:
https://www.facebook.com/groups/latvijastradicionalakultura/permalink/1219369423441654
https://ej.uz/m4ih RTU Liepājas akadēmijas Facebook kontā.
https://ej.uz/f6pp RTU Liepājas akadēmijas mājas lapā.
Konferences programma: https://ej.uz/b7np
KONFERENCES UZSAUKUMS, MĒRĶIS UN UZDEVUMI:
IZVĒRST un skatīt tālāk!
Globālā ģeopolitiskā situācija liek pārdomāt pamatotus soļus arī vispārējā izglītībā ilgtspējīga miera nodrošināšanai nākotnes perspektīvā. Diplomātijas kultūra starptautiskā vidē liek pārdomāt vērtību nozīmi sabiedrības eksistencē un attīstībā. Starpvalstu attiecību kultūra ir paraugs, kam seko visa pasaules sabiedrība. Pamatvajadzība pēc drošības ir īstenojama ar kultūras vērtību apzināšanos un kopšanu visa mūža garumā. Ja vispārējās izglītības saturā nav paredzēta caurviju kultūras kompetences apguve, tad nākotnes perspektīvā nevar cerēt uz kulturālu sabiedrību ne lokālā, ne reģionālā, ne nacionālā, ne globālā mērogā. Etniskās kultūras zināšana un izpratne sekmē vienotas nācijas veidošanos, kurā tiek cienītas vēsturisko zemju vērtības. Kulturāli līderi izaug kulturālā un apzinātā sabiedrībā.
Lietuvas vispārējā izglītībā ir obligātais Etniskās kultūras mācību priekšmets un caurviju vispārējās kultūras kompetences saturā ir trīs kategorijas: kultūrpratība, kultūras izpausme un kultūras izpratne. Vai tas ir labās prakses piemērs – modelis Latvijas vispārējai izglītībai?
Kultūras kompetences definīcija Lietuvas vispārējā izglītībā: kultūras pašapziņa, kas balstīta uz zināšanām, aktīvu kultūras izpausmi un kultūras izpratni.
Kultūras kompetences saturs (Lietuvas vispārējā izglītībā):
- kultūrpratība: skolēns zina vispārīgākās ar kultūru saistītās lietas, orientējas kultūrtelpā, atpazīst lietuviešu etniskās kultūras objektus, pārzina savas tautas, valsts, Eiropas un pasaules kultūras tradīcijas, pārzina mantojumu, aktuālās kultūras parādības, izprot mūsdienu Lietuvas kultūras tendences;
- kultūras izpausme: aktīvi un atbildīgi piedalās kultūras procesos, mākslas un citās kultūras aktivitātēs;
- kultūras izpratne: reflektē un kritiski vērtē dažādas kultūras formas un parādības, pauž attieksmi, attieksmi un vērtības.
Latvijas vispārējā izglītībā pamatskolas posmā ir Kultūrizpratnes un pašizpausmes mākslā joma, taču kultūras konteksts ir būtisks arī lasītprasmes attīstībai valodu jomā, vēstures izpratnei – pilsoniskajā un sociālajā jomā, lokālās dzīvesziņas izziņai un radošai lietošanai gan tehnoloģiju jomas dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmetā, gan dabaszinībās u. c.
Latvijas valstī ir radīti vairāki likumi, kas atbalsta kultūrmantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu. Nemateriālā kultūras mantojuma likuma ietvaros ir izveidots saraksts, kurā ir iekļautas 10 kultūrtelpas, blakus citām vērtībām. Kultūrtelpu ilgtspējas risks ir nepietiekamā, fragmentārā tradīciju zināšanu un prasmju tālāknodošanā caur vispārējo izglītību. Vai ir jāievieš vēl kāds normatīvais regulējums, lai aizsargātu kultūrtelpā esošās skolas no to slēgšanas? Vai ir nepieciešama vienota koncepcija, kā iekļaut vispārējā izglītībā novadu kultūrmantojuma tradīciju apguvi un izglītot pedagogus? Kā kultūrmantojumu apgūt sistēmiski – pēctecīgi, integrētā veselumā, nevis gadījuma projektu veidā?
Par kultūru izglītībā diskutēja 163 UNESCO dalībvalstis MONDIACULT – 2025 konferencē Barselonā, pieņemot globālo ziņojumu: UNESCO global report on cultural policies, Culture: the missing SDG. Diskusiju grupā: “Kultūra izglītībā” uzsvērta kontekstam atbilstošas formālās izglītības veicināšana, kas ietver mantojumu, vēsturi un tradicionālās zināšanas.
Konferences mērķis: rosināt diskusiju Latvijas sabiedrībā par integrētu etniskās kultūras vērtību izziņu un kultūras kompetences saturu Latvijas vispārējā izglītībā, kas caurvij 7 mācību jomas un salīdzināt to ar Lietuvas valsts labo praksi un pieredzi, lai izstrādātu Latvijas izglītības situācijai atbilstošu modeli, kas veicinātu Latvijas skolēnu identitātes un patriotisma sistēmiski – pēctecīgu attīstību, sava novada un Latvijas kultūrmantojuma tradīciju izziņu, izpratni un izpausmi, tā nodrošinot Latvijas valsts pastāvēšanas ilgtspēju, pamatu saliedētas sabiedrības veidošanai, kas zina un izprot vēsturi, tradīcijas, vērtības.
Uzdevumi:
- Prezentēt Latvijas – Lietuvas starptautiskā sadarbības pētījuma rezultātus un diskutēt par tiem ar Latvijas zinātniekiem, pedagogiem, valsts institūciju ierēdņiem u. c.
- Uzklausīt Latvijas vispārējās izglītības 7 mācību jomu: 1) valodu, 2) sociālās un pilsoniskās, 3) kultūrizpratnes un pašizpausmes mākslā, 4) tehnoloģiju, 5) veselības un fiziskās aktivitātes, 6) dabaszinātņu un 7) matemātikas jomu ekspertus – konferences referentus par kultūras kompetences dažādu aspektu saikni ar šīm jomām.
- Fokusgrupas diskusijas rezultātā nonākt līdz optimālam kultūras kompetences modelim, kas atbilst šā brīža Latvijas vispārējās izglītības konceptam, ieviešanas iespējām, ieskicējot arī vēlamo, ideālo, nākotnē īstenojamo sistēmiski – pēctecīgu pieeju.
- Publicēt konferences referātu tēzes digitālā krājumā, sagatavot zinātniskās publikācijas par kultūras kompetences modeli Latvijas vispārējā izglītībā izdevumam “LZA Vēstis” un informāciju par konferenci un diskusijas saturu – “Zinātnes Vēstnesim.”
Mērķauditorija:
Latvijas zinātnieki, augstskolu profesori, pedagogi, to apvienības, VIAA valsts metodiķi, Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautie kultūrtelpu pārstāvji u. c.
Konferences programma – lasīšanai mobilajā telefonā:
KONFERENCES REFERĀTU VIDEO IERAKSTI
1. Dr. paed., asoc. prof. Daļas Urbanavičienes referāts “Etniskās kultūras konteksts Lietuvas vispārējās izglītības sistēmā.”
2. Dr. sc. admin. Andreja Mūrnieka referāts “Kultūras kompetence audzināšanas jomā.”
3. PhD st. Agneses Krētaines (RTU Liepājas akadēmija) referāts: “Kultūras kompetence veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā”
Ekspertiem: materiāli konferences diskusijai
1.
Prof., Dr. paed. Pāvels Jurs, prof., Dr. paed. Dina Bethere (zin. red.).
“Izglītības vērtības transformācija.” Zinātniskā monogrāfija. Rīga, RTU Izdevniecība, 2025. Monogrāfijā atspoguļoti dažādu zinātnisko jomu pētnieku kopīgie centieni
izpētīt, analizēt un izprast izglītības vērtības pārmaiņu tendences, piedāvājot
ieskatu mainīgajos sociālās apstākļos.
https://ebooks.rtu.lv/wp-content/uploads/sites/32/2025/08/Izglitibas-vertibas-transformacija.pdf
2.
Lodiņa, S., & Jurs, P. (2024). KULTŪRPRATĪBA IZGLĪTĪBĀ UN SOCIOKULTŪRVIDĒ LATVIJAS VALSTS DIBINĀŠANAS UN ATJAUNOŠANAS VĒSTURISKAJOS PERIODOS. Žurnāls: SABIEDRĪBA. INTEGRĀCIJA. IZGLĪTĪBA. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli , 1 , 441.–464. lpp. Pieejams:
https://journals.rta.lv/index.php/SIE/article/view/7817/6672
3.
Latvijas Universitātes docenta, Dr. sc. admin. Andreja Mūrnieka lasījums „Izmaiņas vērtībās postmodernajā kultūrā” 2014. gada 20. oktobrī konferencē „Pastāvīgas vērtības mainīgā pasaulē” ir joprojām aktuāls un atbilst šīs konferences diskusijai par izglītības filosofiju un kultūru. Referātā uzsvērts, cik svarīga ir vērtībizglītība skolās, ētika, sarunas par dzīves jēgu, laulību; detalizēti izanalizēta postmodernisma ietekme uz mūsu laikmeta attīstības tendencēm:
1) galvenais kļūst individuālā pašrealizācija, pašizpausme, labsajūta un bauda;
2) ticība, ka brīvais tirgus atrisinās visas problēmas un tāpēc jāsamazina valsts, tautas, ģimenes, Baznīcas ietekme, kas ar saviem aizliegumiem var traucēt patērēt un baudīt;
3) vajadzību dažādība (..) „pat reliģijā cilvēks kļūst par patērētāju, nevis augstāku ideālu realizētāju, un reliģija kļūst par savdabīgu izklaides veidu – katrs tagad var veidot savu reliģisko virumu, paņemot no dažādām reliģijām to, kas labāk garšo”;
4) mainīgā identitāte – mainīgums sākot ar darba vietu, beidzot ar dzimumu.
Skat. video ierakstu:
PhD st. Solvitas Lodiņas intervija ar Dr. sc. admin. Andreju Mūrnieku – 11 gadus pēc šīs lekcijas:
3.
Asoc. prof. Dr. sc. pol. Ievas Bērziņas 2025. gada LZP pētījums: “Patriotisms un nacionālims pilsoniskajā izglītībā Latvijā: rekomendācijas politikas veidotājiem”
https://va.lv/images/liga-cvetkova/Patriotisms_nacionalisms_Latvijas_pilsoniska_izglitiba_2.pdf
4.
Intervija ar Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītāju, vēstures pedagogu, biedrības “Eiropas kustība Latvijā” valdes locekli, Latvijas un novadu mācības atvērtās olimpiādes organizatoru, izglītības zinātņu doktorantu Edgaru Bērziņu.
Vai mums ir jāievieš kultūrpratība kā caurviju prasme vispārējās izglītības mācību saturā? Kāds ir kultūrpratības modelis, saturs, komponentes? Ko tas dos skolēniem, kā to uztvers izglītības pārvaldes, pedagogi? Kas nepieciešams, lai kultūrpratība kā caurviju prasme reāli tiktu ieviesta mācību procesā? Kā diferencēt vai nediferencēt dažādo sociālo slāņu kultūrpratību dažādās skolu administratīvajās teritorijās, kultūrvēsturiskajos novados? u. c.
5.
Intervija ar asoc. prof. Dr. paed. Daļu Urbanavičieni – Lietuvas Seima Etniskās kultūras aizsardzības padomes priekšsēdētāju. Kā Lietuvas vispārējā izglītībā ir risināts kultūrpratības attīstības jautājums skolēniem? Kā tajā ir vai nav iekļauta etniskā izglītība, novadu kultūrmantojuma, vēsturiskās atšķirības?
6.
Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir ierakstītas 10 kultūrtelpas, kuru viens no ilgtspējīgas attīstības uzdevumiem ir mijiedarbība ar formālo izglītību.
Kā novadu kultūrmantojuma atšķirības var iekļaut vispārējā izglītībā? Kādās formās? Vai ir iespējams nodefinēt caurviju kultūras kompetencē sadaļu, kas attiecas uz novadu kultūrmantojuma atšķirībām?
Intervijas ar 4 no 11 kultūrtelpu pārstāvjiem
6.1. Rucavas tradicionālā kultūrtelpa (2018)
6.2. Lībiešu kultūrtelpa (2018)
6.3. Suitu kultūrtelpa (2017)
6.4. Piebalgas kultūrtelpa (2023)
7.
Intervija ar Mg. paed., PhD art. Uģi Nasteviču iezīmē etniski – reliģisko pasaules skatījumu, kāds ir apvienojis arī 17 Eiropas valstis, izveidojot domubiedru Eiropas Etnisko reliģiju kongresu kā juridisku apvienību, organizāciju, kuras dalībnieki diskutē par vērtībām un meklē kopīgās problēmas un to risinājumus. Uģis Nastevičs uz 5 gadiem tika ievēlēts par šī kongresa prezidentu, kas iezīmē jautājumu par personisko kultūrpratību, kuru ir novērtējušas Eiropas tautas savā balsojumā. Uģis Nastevičs ir arī Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vadītājs, kurš iniciējis izglītojošas ceļojošās izstādes “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai -100” izveidi un organizē izglītojošas lekcijas gan skolēniem dažādos Latvijas novados, gan sabiedrībai. Kā šī iniciatīva var tikt iekļauta konferencē aplūkojamās tēmas, caurviju kultūrpratības struktūrā? Mēs zinām, ka ne visiem novadiem ir saglabājusies spilgta tradicionālā kultūra ar tādām iezīmēm, kuras atbilst NKM sarakstā ierakstīto kultūrtelpu mantojuma definētajām pazīmēm. Vai Dievturības koncepcijas radītājs Ernests Brastiņš ar savām atziņām joprojām ir aktuāls – pat pēc 100 gadiem? Un kādā veidā viņa radīto “Tautības mācību” varētu iekļaut mūsdienu vispārējā, formālā izglītībā?
8.
Aicinājums iepazīties ar Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021–2027 projekta “Mantojuma ieskauti. Mūsdienīgs un inovatīvs kultūras mantojuma mācību risinājums pašvaldību skolām un bērnudārziem” / “Surrounded by heritage” Stratēģiju un rīcības plānu, ko izstrādājuši 4 kultūrtelpu pārstāvji Latvijā un Igaunijā.
Konferencē tika prezentēta projekta gaita:
###
S. Lodiņas promocijas darba publicitātes Facebook vietne