Pieteikšanās dalībai konferencē līdz 2. 12. 2025. šeit: https://ej.uz/cdnzs
Globālā ģeopolitiskā situācija liek pārdomāt pamatotus soļus arī vispārējā izglītībā ilgtspējīga miera nodrošināšanai nākotnes perspektīvā. Diplomātijas kultūra starptautiskā vidē liek pārdomāt vērtību nozīmi sabiedrības eksistencē un attīstībā. Starpvalstu attiecību kultūra ir paraugs, kam seko visa pasaules sabiedrība. Pamatvajadzība pēc drošības ir īstenojama ar kultūras vērtību apzināšanos un kopšanu visa mūža garumā. Ja vispārējās izglītības saturā nav paredzēta caurviju kultūras kompetences apguve, tad nākotnes perspektīvā nevar cerēt uz kulturālu sabiedrību ne lokālā, ne reģionālā, ne nacionālā, ne globālā mērogā. Etniskās kultūras zināšana un izpratne sekmē vienotas nācijas veidošanos, kurā tiek cienītas vēsturisko zemju vērtības. Kulturāli līderi izaug kulturālā un apzinātā sabiedrībā.
Lietuvas vispārējā izglītībā ir obligātais Etniskās kultūras mācību priekšmets un caurviju vispārējās kultūras kompetences saturā ir trīs kategorijas: kultūrpratība, kultūras izpausme un kultūras izpratne. Vai tas ir labās prakses piemērs – modelis Latvijas vispārējai izglītībai?
Kultūras kompetences definīcija Lietuvas vispārējā izglītībā: kultūras pašapziņa, kas balstīta uz zināšanām, aktīvu kultūras izpausmi un kultūras izpratni.
Kultūras kompetences saturs (Lietuvas vispārējā izglītībā):
- kultūrpratība: skolēns zina vispārīgākās ar kultūru saistītās lietas, orientējas kultūrtelpā, atpazīst lietuviešu etniskās kultūras objektus, pārzina savas tautas, valsts, Eiropas un pasaules kultūras tradīcijas, pārzina mantojumu, aktuālās kultūras parādības, izprot mūsdienu Lietuvas kultūras tendences;
- kultūras izpausme: aktīvi un atbildīgi piedalās kultūras procesos, mākslas un citās kultūras aktivitātēs;
- kultūras izpratne: reflektē un kritiski vērtē dažādas kultūras formas un parādības, pauž attieksmi, attieksmi un vērtības.
Latvijas vispārējā izglītībā pamatskolas posmā ir Kultūrizpratnes un pašizpausmes mākslā joma, taču kultūras konteksts ir būtisks arī lasītprasmes attīstībai valodu jomā, vēstures izpratnei – pilsoniskajā un sociālajā jomā, lokālās dzīvesziņas izziņai un radošai lietošanai gan tehnoloģiju jomas dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmetā, gan dabaszinībās u. c.
Latvijas valstī ir radīti vairāki likumi, kas atbalsta kultūrmantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu. Nemateriālā kultūras mantojuma likuma ietvaros ir izveidots saraksts, kurā ir iekļautas 10 kultūrtelpas, blakus citām vērtībām. Kultūrtelpu ilgtspējas risks ir nepietiekamā, fragmentārā tradīciju zināšanu un prasmju tālāknodošanā caur vispārējo izglītību. Vai ir jāievieš vēl kāds normatīvais regulējums, lai aizsargātu kultūrtelpā esošās skolas no to slēgšanas? Vai ir nepieciešama vienota koncepcija, kā iekļaut vispārējā izglītībā novadu kultūrmantojuma tradīciju apguvi un izglītot pedagogus? Kā kultūrmantojumu apgūt sistēmiski – pēctecīgi, integrētā veselumā, nevis gadījuma projektu veidā?
Par kultūru izglītībā diskutēja 163 UNESCO dalībvalstis MONDIACULT – 2025 konferencē Barselonā, pieņemot globālo ziņojumu: UNESCO global report on cultural policies, Culture: the missing SDG. Diskusiju grupā: “Kultūra izglītībā” uzsvērta kontekstam atbilstošas formālās izglītības veicināšana, kas ietver mantojumu, vēsturi un tradicionālās zināšanas.
Konferences mērķis: rosināt diskusiju Latvijas sabiedrībā par integrētu etniskās kultūras vērtību izziņu un kultūras kompetences saturu Latvijas vispārējā izglītībā, kas caurvij 7 mācību jomas un salīdzināt to ar Lietuvas valsts labo praksi un pieredzi, lai izstrādātu Latvijas izglītības situācijai atbilstošu modeli, kas veicinātu Latvijas skolēnu identitātes un patriotisma sistēmiski – pēctecīgu attīstību, sava novada un Latvijas kultūrmantojuma tradīciju izziņu, izpratni un izpausmi, tā nodrošinot Latvijas valsts pastāvēšanas ilgtspēju, pamatu saliedētas sabiedrības veidošanai, kas zina un izprot vēsturi, tradīcijas, vērtības.
Uzdevumi:
- Prezentēt Latvijas – Lietuvas starptautiskā sadarbības pētījuma rezultātus un diskutēt par tiem ar Latvijas zinātniekiem, pedagogiem, valsts institūciju ierēdņiem u. c.
- Uzklausīt Latvijas vispārējās izglītības 7 mācību jomu: 1) valodu, 2) sociālās un pilsoniskās, 3) kultūrizpratnes un pašizpausmes mākslā, 4) tehnoloģiju, 5) veselības un fiziskās aktivitātes, 6) dabaszinātņu un 7) matemātikas jomu ekspertus – konferences referentus par kultūras kompetences dažādu aspektu saikni ar šīm jomām.
- Fokusgrupas diskusijas rezultātā nonākt līdz optimālam kultūras kompetences modelim, kas atbilst šā brīža Latvijas vispārējās izglītības konceptam, ieviešanas iespējām, ieskicējot arī vēlamo, ideālo, nākotnē īstenojamo sistēmiski – pēctecīgu pieeju.
- Publicēt konferences referātu tēzes digitālā krājumā, sagatavot zinātniskās publikācijas par kultūras kompetences modeli Latvijas vispārējā izglītībā izdevumam “LZA Vēstis” un informāciju par konferenci un diskusijas saturu – “Zinātnes Vēstnesim.”
Mērķauditorija:
Latvijas zinātnieki, augstskolu profesori, pedagogi, to apvienības, VIAA valsts metodiķi, Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautie kultūrtelpu pārstāvji u. c.
KONFERENCES PROGRAMMA
