Lieldienu rituālās tradīcijas ir aplūkotas leļļu filmā “Lieldienas”. Filmas scenārijā meitiņa visu laiku dzenas pakaļ zelta oliņai. Simboliski – tā ir kā pati Saule -dvēsele, kura atdzimst cilvēkā, dabā. Zelta oliņa tiek interpretēta kā īpašās spējas cilvēkā. Tās arī sameklējam sevī šonedēļ, jo tad nebūs nekad jāpiedzīvo skaudības, greizsirdības sajūtas, jo zināsim savu īpašo vietu pasaulē.
Atnāca Lieldiena
Pār augstiem kalniem
Caur dziļiem mežiem,
Zeltītas oliņas mētādama.
1.sērija 20 min. Gatavošanās Lieldienām (stāsts par zelta oliņu, olu krāsošanu)
2.sērija 18 min. Svinam Lieldienas:
Putnu dzīšana Lieldienās, metot šautras
Šī ir savdabīga Lieldienu tradīcija, kas bija izplatīta dažos Lejas Kurzemes novados. Kāda teicēja skaidro, ka putni nozīmē laumas, raganas. Putnus dzinuši, lai lopi nesprāgst, lai vilki nenāk mājās un nesaplosa lopus, neaiznes tos, kā arī cerēja, ka putni nenāks nopostīt apsētos laukus, vanagi neplēsīs un neaiznesīs vistas. Lieldienu rītā pēc mutes mazgāšanas putnu dzinēji devušies uz īpašo putnu dzīšanas kalnu un metuši mšautras mežā, saukdami:”Tiš mežā! Prom mežā! No mājām ārā!”Tad dziedājuši putnu dzīšanas dziesmas, piem., Tukuma Vānē pierakstītā dziesma:
“Nākat, putnu dzinējiņi, šūvo, šūvo, Pa krūmiņu krūmiņiem(i) , Aizjemati sīkus putnus, Pa zariņu zariņiem(i). Sīki putni Kurzemē, līgo, līgo, Vilki, lāči Vāczemē, šūvo, šūvo. Mēs putniņus nodzinuši, līgo, līgo, Vilki, lāči Vāczemē, šūvo, šūvo. ”
Lieldienu dziesmas :
1.Atnāca Lieldiena/ Solvita Lodiņa un Edgars Lipors:
2. Ko es došu metējami:
3. Zaļa ziedi, zālīte:
4. Spīdi nu, Saulīte, ābeļu dārzā:
5. Šūpojies(i), tautumeita:
6. Kas iekāpa šūpolēs…Ratu rumba, svina maiss…/Apdziedāšanās:
7. Aizieti, Lieldiena (šī melodija ir arī izmantojama vārdiem : “Atnāca, Lieldiena, pār aukstiem kalniem, zeltītas oliņas mētādama”: